Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Ļoti liels meteorīts nokrīt Sibīrijā (5510/1)


Publicēts: 20.03.2003

Debesis 2002. gada 25. septembrī pār ziemeļaustrumu Irkutskas apgabalu Krievijā bija apmākušās. Pēkšņi nakts pārvērtās dienā. Ļoti spilgta blāzma atspīdēja debesīs. Tik spilgta, ka to bija grūti uzlūkot. Cilvēki, kuri tonakt bija ārā pulkstenis divos naktī, redzēja uguns bumbu, kas ļoti ātri šķērsoja debesu jumu. Bija dzirdama savāda rīboša skaņa. Dažas sekundes vēlāk blāzma pazuda ziemeļaustrumos. Brīdi vēlāk bija dzirdams milzīgs sprādziens no tās puses, kur bumba aizdrāzās.

Cilvēki par Vitimskas meteorītu uzzināja nedēļu vēlāk, kopš tas nogāzās aptuveni 700 km attālumā no Irkutskas Sibīrijā. Vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka gaišo polāro blāzmu radījusi radiācija, kas izplatījusies mežos. Cilvēki nosūtīja faksa ziņojumu uz Irkutskas Saules un Zemes fizikas institūtu, kas darbojas Krievijas Zinātņu akadēmijas vadībā. Ļaudis vēlējās no zinātniekiem uzzināt šī fenomena skaidrojumu. Gelijs Žerebcovs savukārt nosūtīja ziņojumu uz EMERCOM nodaļu.

Baumas par noslēpumaino blāzmu virs Sibīrijas mežiem varēja izlasīt gandrīz vai katrā vietējā avīzē vēl mēnesi pēc notikuma. Dažas nedēļas vēlāk tika paziņots, ka Amerikas spiegošanas satelīts bija pamanījis meteorītu. Satelīts bija reģistrējis kosmisko objektu tā visspilgtākajā fāzē. Meteorīts lidoja 62 kilometru augstumā. Satelīts pazaudēja to no redzesloka, kad kosmiskais objekts atradās 30 kilometrus virs zemes. Satelīts bija noteicis arī objekta aptuvenos izmērus un lidojuma trajektoriju. Pamatojoties uz iegūto informāciju, Kanādas zinātnieki secināja, ka šis ir lielākais meteorīts, kas sasniedzis Zemi pēdējo gadu laikā. Irkutskas Saules un Zemes fizikas institūts nolēma sūtīt ekspedīciju uz sadursmes vietu. Šo ideju atbalstīja arī Irkutskas valsts universitāte. Neliela Irkutskas zinātnieku grupa devās ceļā uz Mamas apmetni – apvidus reģionālais centrs, virs kura lidoja meteorīts.

Aculiecinieki stāstīja, ka viņi novērojuši interesantu un neparastu parādību. Cilvēki stāstīja, ka mājās uz dažām sekundēm ieslēgušās lampas, lai gan tajā naktī tieši bijusi pārtraukta elektroenerģijas padeve. Tas nozīmē, ka Vitimskas meteorīts ir jāpieskaita pie eletrofonajiem. Tā lidojums ģenerē ļoti spēcīgu, lai gan svārstīgu elektrisko lauku atmosfērā. Cilvēki, kas redzēja meteorītu lidojam debesīs, vēlāk teica, ka skats ir bijis neaizmirstams. Daži pat nokrituši bailēs uz zemes, daži domājuši, ka ir pienācis pasaules gals.

Ekspedīcija sasniedza nākamo punktu, kuru bija reģistrējis satelīts. Šajā veitā nebija iespējams neko atrast, izņemot dažas priedes ar nolauztām galotnēm. Pētnieki secināja, ka šajā vietā sprādziens nav noticies – visticamāk, ka meteorīts ir nokritis kaut kur tālāk. Par nelaimi meteorīta sākotnējais ātrums nav zināms. Krievijas zinātņu akadēmijas meteorītu komitejas locekļi aprēķināja, ka meteorīta svars varētu būt bijis 60 tonnas un tā iespējamais sākotnējais ātrums bijis 11 kilometri sekundē. Ja tas tā tiešām bijis, tad šis meteorīts, kas nogāzies kaut kur Irkutskas apgabalā, ir vēl lielāks nekā 1947. gadā nokritušais, kas bija uzskatīts par vienu no 20. gadsimta izcilākajiem fenomeniem.

Protams, zinātnieki nav 100% pārliecināti. Ja meteorīts ir lidojis ar lielāku ātrumu, piemēram, 25 km/s, iespējams, ka līdz zemei ir nonākuši tikai daži kilogrami šā objekta. Vitemskas meteorīta jautājumā joprojām ir pārāk daudz neatklātu jautājumu. Pirmkārt, tas nozīmē, ka visas pasaules kosmosa novērošanas ierīces nav pamanījušas milzīgu meteorītu traucamies Zemes virzienā. Meteorīts nogāzās apvidū, kur neviens nedzīvo, tātad bojājumi ir pielīdzināmi nullei. Bet ja šis objekts būtu nogāzies biezi apdzīvotajā Eiropā, rezultāti būtu pavisam savādāki. Tātad jāsecina, ka Krievijas novērošanas ierīces ir absolūti nespējīgas palīdzēt. Tas nozīmē, ka cilvēcei ir jāizdara nopietni secinājumi.

Patlaban iespējamā sadursmes vieta ir klāta ar biezu sniega kārtu. Irkutskas zinātnieki plāno atkal atgriezties, lai turpinātu izpēti. Ekspedīcija notiks tuvākajā laikā, jo sniegam kūstot pierādījumus var aizskalot pavasara palu ūdeņi.

NASA speciālisti bija paredzējuši, ka Kolumbija varētu nofilmēt meteorīta sadursmes apvidu, bet traģiskais notikums šos plānus sagrāva. Ja zinātnieki noteiks, ka tas ir bijis akmens meteorīts (95% meteorītu pieder šai klasei), tad pavasara ūdeņi var ļoti būtiski izmainīt kosmosa objekta sastāva īpašības. Irkutskas zinātnieki nevar atļauties noīrēt helikopteru, lai izpētītu apgabalu no augšas. Jebkurš lielāks meteorīts ir neizmērojami vērtīgs atradums zinātnei, gan lai izpētītu kosmosa vēsturi, gan rastu iespējamos risinājumus, ja Zemi apdraudēs sadursme ar šādiem un lielākiem objektiem.

Komentāri

  1. edgars tieši 18.02.2010 domāja šādi:

    es domāju ka es esmu to redzējis muzejā






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE