Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Karankas ugunsbumba (2013/0)


Publicēts: 12.03.2008

2007. gada 15. septembrī pasaulē izplatījās ziņa, ka Peru no debesīm ir nokritis meteorīts. Netālu no Karankas ciema zemē bija izsista aptuveni 20 metrus plata bedre. Kā vēlāk izrādījās, tad tas ir akmens tipa meteorīts, kuri pēc agrāk eksistējušajiem pieņēmumiem tiek iznīcināti jau Zemes atmosfērā.

Pēteris Šulcs, ģeoloģijas profesors no Brauna universitātes devās uz Peru, lai ievāktu informāciju par šo sadursmi. Šulca un viņa komandas atradums bija patiesi pārsteidzošs. Objekts, kas bija ietriecies sausajā upes gultnē un atstājis palielu bedri, patiešām izrādījās meteorīts. Augsne, kas tika uzsviesta gaisā trieciena rezultātā, bija atrodama pat četru futbola laukumu attālumā. Analizējot augsni trieciena vietā, Šulcs secināja, ka meteorīts ir ietriecies Zemē ar ļoti lielu ātrumu. Trieciena brīdī ātrums varēja būt aptuveni 24 000 km/h.

"Parasti tik nelielus objektus atmosfēra palēlina tik tālu, ka efekts ir tāds pats kā boulinga bumbai nokrītot nejauši zemē," paskaidroja Šulcs. "Attiecīgi zemē rodas neliela iedobe, bet ne jau krāteris. Bet šis meteorīts turpināja lidot ar ātrumu, kas 40 vai 50 reizes pārsniedz to, ar kādu tam vajadzēja pārvietoties."

Zinātnieki noteica, ka šis meteorīts ir bijis akmens tipa, kas skaitās ļoti trausli un parasti tiek sadalīti jau ienākot atmosfēras augšējos slāņos. Tomēr Karankas meteorīts sasniedza zemi praktiski nebojāts.

"Tas nebija gluži tas, ko mēs gaidījām," izteicās Šulcs. "Tādēļ daudzi domāja, ka šis ir viltus meteorīts, jo tas pilnībā apgāza mūsu zināšanas par akmens tipa meteorītiem."

Šulcs pastāstīja, ka parasti meteorīta gabali tiek izkaisīti visai plašā apvidū, bet profesors ir pārliecināts, ka Karankas meteorītam ir izdevies saglabāt savu viengabalainību līdz pašai sadursmei. Kādēļ? Pateicoties lielajam ātrumam, ar kādu pārvietojies meteorīts.  Šādā paātrinājumā meteorīta fragmenti nevarēja pārvarēt "trieciena barjeru", kas bija izveidojusies ap krītošo objektu un tā vietā, lai sadalītos, "izveidoja citu formu".

Šai jaunajai formai piemita lielāks aerodinamiskums, attiecīgi samazinājās atmosfēras iedarbība uz to un galarezultātā meteorīts zemi sasniedza praktiski neskarts.

Šulca teorija liek pārvērtēt mūsu zināšanas par mazajiem, akmens tipa meteorītiem, kuriem vajadzētu sadalīties pirms tie skar Zemi.

"Jūs varat tikai minēt cik daudz ezeru un dīķu ir radies sadursmēs ar akmens tipa meteorītiem, par kuriem mēs neko nezinam, jo šie objekti pilnībā iet bojā sadursmē," paskaidroja Šulcs.

Brown University

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE