Kad skaistums pārvēršas briesmās
Publicēts: 22.01.2008
Krītoša zvaigzne - iemesls vēlēties kaut ko. Tumšajās debesīs lidojoša ugunsbumba, kas drošā augstumā uzsprāgst un sadalās sīkās zvaigznītēs, kas izdziest melnajā tumsā. Skaisti! Kurš debesu novērotājs gan nesapņo par izcili produktīvu nakti ar pāris bolīdiem? Bet nez vai atrastos kāds, kurš gribētu, lai viņam blakus vai netālu nokrīt meteors, kura diametrs ir vismaz 20 metri. Kurā brīdī krītošā zvaigzne kļūst par posta nesēju?
Klarks Čepmens no Dienvidrietumu izpētes institūta 2007. gadā piedalījās konferencē Meteorīdi 2007, kas notika Barselonā. Par savas prezentācijas tēmu viņš izvēlējās pievērst uzmanību robežai, kas nošķir nekaitīgu objektu no tāda, kas kļūst par draudu cilvēkam. Vēlāk Čepmena lekcija tika nopublicēta žurnālā Earth, Moon and Planets (Zeme, Mēness un planētas).
Cilvēki mēdz domāt, ka krītošajam objektam ir jābūt milzīgam (nu vismaz tādam kā filmā Armaģedona, uz kura varēja nolaisties vesels kosmosa kuģis), lai tas nodarītu nopietnus bojājumus un apdraudētu cilvēkus. Tomēr pagātnes liecības, kas ierakstītas Zemes virsmā, liecina, ka objekts var būt daudz daudz mazāks. Šobrīd par bīstamiem jāuzskata jau 20-100 metrus diametrā lieli objekti.
Zeme tiek bombardēta nemitīgi. Lielākā daļa mums par laimi tomēr sadeg atmosfērā un nerada bojājumus. Pēdējā laikā dabīgās izcelsmes objektiem ir pievienojušies cilvēku radītie atkritumi tuvējā kosmosā.
Lielākus, visu cilvēci apdraudošus objektus pastāvīgi novēro un to trajektorijām seko līdzi daudzas modras acis. Par tādiem tiek uzskatīti objekti, kuru diametrs ir vismaz 1000 metri. Sadursme ar šādu milzeni radīs globālu, visaptverošu katastrofu un iespējams arī visa dzīvā bojāeju uz Zemes. Pagaidām sarakstā esošie Zemi un tās apdzīvotājus neapdraud.
Interesanti, bet daudz mazāki objekti - 50-300m diametrā ir ar daudz lielāku riska pakāpi. Iespēja mirt šādā sadursmē ir nedaudz virs 1%. Šādu objektu tur augšā ir krietni vien vairāk. Tie neizraisīs globālu katastrofu, bet reģionālie postījumi varētu būt pielīdzināmi plūdiem vai orkānam.
Un tomēr, neskatoties uz visu akmeņu un lūžņu daudzumu virs mūsu galvām, tiešā trāpījumā neviens cilvēks nav nosists. Suns ir - 1911. gadā tam trāpīja un nāvējoši ievainoja Marsa metorīta fragments Nakhlā. Ir dokumentēti gadījumi par caururbtām mašīnām un māju jumtiem.
Šobrīd visa uzmanība ir pievērsta tieši lielākajiem objektiem, sadursmes iespēja ar kuriem ir niecīga. 2005. gadā ASV kongresā tika pieņemts lēmums uzdot NASA veikt novērošanu visiem potenciāli bīstamajiem objektiem, kuru diametrs ir vismaz 140 metri. Tomēr 2007. gadā darbs nebija pavirzījies uz priekšu gandrīz nemaz, jo NASA nepietiek finansējuma. Ir cerība, ka šo objektu apzināšanas darbs varētu tikt nobeigts 2025. gadā.
Pavisam nesen, 2004. gada nogalē pasauli pāršalca ziņa par Apofisu, Zemei tuvu objektu, kura diametrs ir aptuveni 300 metri. Sadursmes iespējas 2029. gada 13. aprīlī ar Zemi bija 3%, kas ir neiedomājami augsts rādītājs. Sadursmes zona - Eiropa, Āzija. Aptuveni pēc mēneša trauksme tika atcelta, lai gan Apofis lidos garām Zemei visai tuvu un būs redzams kā 3ā lieluma zvaigzne.
Zemi bombardējošos objektus pēc izmēra iedala asteroīdos (tiem jābūt vismaz 100m diametrā) un meteorīdos (daži metri diametrā un mazāki). Tomēr sprādziens nav atkarīgs tikai no meteorīta izmēra, bet arī no tā ķīmiskās struktūras. Tieši metāliskie objekti ir visbīstamākie, jo atmosfērā nemēdz sadalīdies pietiekami strauji.
Pēdējā laika pētījumi par bīstamu liek uzskatīt vismaz 50m diametrā lielu objektu. 35m liels objekts? Ja saņemat ziņu, ka tāds tuvojas - neejiet ārā no mājas un labāk neskatieties sprādziena virzienā. Bet ja nu šis objekts sprāgst tuvāk zemei? Vai atkārtosies Tunguskā notikušais?
Mazo objektu apsekošanas projektam noslēdzoties, būs atklāta ne tikai projekta mērķauditorija - objekti ar vismaz 140m lielu diametru, bet arī daudzi 50m. Lai arī sadursmes iespējas būs niecīgas un bojājumi nelieli, zinātnieki turpinās izsekot vismaz 1 līdz 2 miljonus 30m objektu. Un kur vēl neskaitāms daudzums mazāku objektu.
Mūsdienās sadursmes iespējas daudzkārt pārsniedz tās, kas bija 1800ajos gados, kad meteorīti tika pasludināti par akmeņiem no kosmosa. Zemes apdzīvotības blīvums ir pieaudzis vismaz 7 reizes. Jāpiebilst, ka tādejādi šie it kā mazie objekti ir kļuvuši daudz bīstamāki. Atliek cerēt, ka kosmosa izpētes aģentūras un to finansējošās institūcijas apzinās cik bīstams Zemei ir kļuvis pat neliels, visumā nomaldījies klints gabals.
... un cerēsim, ka debesis virs mūsu galvām švīkos tikai krītošas zvaigznes un augstu augstu sadegoši bolīdi.
SWRI
Komentāri
