• Observatorija
• Forums
• Zeme
  • Planēta no kosmosa
  • Klimats & atmosfēra
  • Bioloģija
  • Ģeoloģija
  • Meteorīti, krāteri u.c.
  • Planētas vēsture
  • Pasaules gals
  • Mēness
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Debesu akmeņus medījot

Guigo blogā parādījies ieraksts, ka iespējams ir atrasts piektais Latvijas meteorīts. Cerams, ka uzzināsim tuvākajā nākotnē, vai tiešām Helmutam ir paveicies atrast krītošo zvaigzni. Vai zināt, kura vieta uz Zemes ir vispateicīgākā meteorītu medībām? Ja nē, turpiniet lasīt.

Sen pie mums nav bijušas kārtīgas ziemas. Esam jau aizmirsuši grāvjus, kas pieputināti līdz augšai, kupenas, kurās varēja rakt alas un balti piesnigušos mežus. Nav arī skaidrības, vai tuvākajā laikā ir gaidāms kaut kas nopietnāks par nedēļas ilgu ziemu. Tomēr uz Zemes joprojām ir vietas, kur aci var pamielot ar bezgalīgiem sniega klajumiem. Viena no šādām "Sniega karalienes" mājvietām ir Antarktīda.

Antarktīda ir ne tikai pingvīnu un sniegoto klajumu zeme, bet arī viena no visideālakājām, ja tik ne pati pati ideālākā meteorītu medību vieta.

"Man bija tā unikālā iespēja pētīt vietu, kur pabijuši tikai nedaudzi," pastāstīja doktore Lūcija Makfādena, kas piedalās NASA Dawn projektā, kas patlaban dodas, lai izpētītu asteroīdus Ceresu un Vestu. Makfādena vairāk kā sešas nedēļas pavadīja Antarktīdā, meklējot metoerītus, īpaši tos, kas varētu būt no abiem asteroīdiem.

Meteorīti krīt visur. Vidēji gadā uz Zemes nonāk 30 līdz 80 tonnas. Daudzi no tiem nokrīt okeānā. Tos, kas nokrīt uz sauszemes, aprok zeme un tie tiek pakļauti ārējās vides apstākļiem. Ļoti viegli debesu akmeņus sajaukt ar parastiem iežiem, kuru izcelsme meklējama uz Zemes. Antarktīdas zilganais ledus un sniega klājs ir ideāla vieta, kur meklēt meteorītus.

Ir vēl kāds iemesls, kura dēļ Antarktīda ir tik lieliska vieta meteorītu meklēšanai. "Antarktīda ir īpaša. Meteorīti šeit savācas konkrētās vietās," piebilda Makfādena. "Ledus lauki visu laiku pārvietojas un meteorīti pārvietojas kopā ar tiem. Klints gabali aizķeras kalnos, un tur mēs arī meklējam meteorītus. Kad meteorīts atduras pret šķērsli, vēji nopūš sniegu un ledu un meteorīts kļūst labi saskatāms." Daudzu gadu laikā šajās vietās ir uzkrājušies īpaši daudz debesu akmeņu.

Kopš 1976. gada ASV Nacionālais zinātnes fonds finansē ikgadējo meteorītu meklēšanu, kad Antarktīdā iestājas vasara. Makfādena piedalījās 8tajā šādā meteorītu meklēšanas pasākumā, kas ilga no 2007. gada novembra līdz 2008. gada janvārim.

Zinātnieki dzīvoja Makmurdo bāzes stacijā. Aptuveni nedēļu pēc ierašanās ar C-17 kravas lidmašīnu pētnieku komanda izgāja apmācību metoerītu meklēšanā un kā izdzīvot Antarktīdas bargajos apstākļos. Pēc apmācībām  lidmašīna zinātniekus nogādāja uz vietu, kur notiks meteorītu meklēšana. Šeit tiek uzceltas teltis, kur meteorītu meklētāji pavadīs turpmākās sešas nedēļas. Vidējā gaisa temperatūra, ja nav vētras, ir -6^oC.

"Vispirms mēs apstaigājām nometni," pastāstīja doktors Ralfs Hārvejs, AMSET programmas vadītājs. "Apskatījām visus klints gabalus. Daļa no tiem nāk no tuvējiem kalniem."

"Kad atrodat klinšu gabalu lauku, jums jālūkojas ļoti uzmanīgi un jāatšķir parastos akmeņus no meteorītiem," piebilda Makfādena. Lielākā daļa meteorītu ir melni, jo ap tiem veidojas sakususi garoza, kas veidojas meteorītam brāžoties cauri atmosfērai.

"Mēs aplūkojām katru akmeni," stāstīja Makfādena. "Ja domājām, ka esam atraduši meteorītu, sasaucām pārējo komandu. Ja tas tiešām izrādījās meteorīts, to iesaiņoja speciālā maisiņā, pielikām atzīmi un atraduma vietā iespraudām karogu. Ir patīkami lūkoties atpakaļ un redzēt tik daudz karogus."

Dienas beigās visus akmeņus savāc īpašos konteineros, kur meteorīti tiek turēti aukstumā. Vēlāk tos aizved uz Džonsona kosmosa centru, kur tie tiek sašķiroti un izsūtīti zinātniekiem visā pasaulē.

Katrs no meteorītiem spēj izstāstīt kaut ko par Saules sistēmas pirmsākumiem, par asteroīdu, pavadoņu un planētu izcelsmi.

8. komanda atrada daudzus meteorītus, kas visticamāk ir Mēness atlūzas. Daži saturēja olivīnu, kas liecina, ka to izcelsme meklējama uz Marsa. Pētnieku komandai ir izdevies atrast pat dažus Vestas fragmentus. "Es cerēju atrast Ceresa atlūzas," piebilda Makfādena. "Cik man zināms, mums nav izdevies atrast nevienu gabalu no šī asteroīda."

Vētras laikā pētniekiem nākas palikt teltīs. 8. komanda uz lauka ir pavadījusi 22 pilnas dienas. Viņi darbu sāka 9os no rīta un beidza 17os vakarā. Komandā bija seši vīrieši un divas sievietes. Darbs patiesi ir ļoti nogurdinošs. Zinātnieki neizklaidējās slēpojot, lasot grāmatas vai spēlējot spēles. "Katru vakaru mēs bijām ļoti noguruši," pastāstīja Makfādena. Pārtiku un citas preces piegādāja ar lidmašīnām. Arī Ziemassvētkus viņi pavadīja Antarktīdā. "Mēs gribējām doties mājās, bet tur mēs ieguvām neizmērojamu pieredzi," piebilda zinātniece.

8. ekspedīcija atrada 710 meteorītus. Daži no tiem bija mazā pirkstiņa naga lielumā, citi pat tik lieli, ka tos grūti noturēt vienā rokā. "Tās bija labas medības, lai gan mēs arī neuzstādījām rekordu," teica Makfādena.

Vairāk kā 25 gadu laikā, kopš tiek organizētas šīs ekspedīcijas, ir atrasti vairāk kā 26 000 meteorīti. 2008. gada novembrī uz Antarktīdu dosies nākamā zinātnieku komanda.

Tā kā - turiet acis plaši vaļā. Arī Latvijā var atrast meteorītus, lai arī daudz grūtāk kā Antarktīdā.

Universe Today