ALH 84001 atdzimšana
Publicēts: 26.11.2009
ALH 84001 tiek uzskatīts par Marsa meteorītu, kuru 1984. gada 27. decembrī atrada Alana kalnos Antarktīdā. Tā masa bija 1.93. kilogrami. Līdz 1996. gadam tas bija visai tipisks SNC grupas meteorīts. 1996. gada 6. augustā ALH 84001 kļuva slavens.
Žurnālā Science Deivids Makejs no NASA publicēja rakstu par to, ka meteorītā iespējams ir pierādījumi par dzīvības esamību uz Marsa. Elektronmikroskopā atrastās struktūras atgādināja teorētiski iespējamās nanobaktērijas, bet tobrīd praksē tik niecīgas dzīvības formas nebija pazīstamas.
Nenoliedzami, šāds paziņojums uzkurināja publikas interesi par ārpuszemes dzīvību un jo īpaši par Marsu un tā izpēti.
Šobrīd kaislības ap šo meteorītu nav norimušas. Pēdējie pētījumi, kas veikti ar augstas izšķirtspējas elektronmikroskopijas metodēm, kādas neesot bijušas pieejamas pirmreizējā atklājuma izdarīšanas laikā, liecinot, ka ALH 84001 tomēr varētu saturēt Marsa dzīvības formu fosīlijas.
Pētījumos zinātnieki fokusējās uz oglekļa diskiem un tiem piesaistītajiem magnetīta kristāliem. Komanda patlaban vēl nav publiskojusi savus atklājumus, bet tuvākajās dienās varētu sekot oficiāla publikācija, kas patlaban zinātnieku aprindās cirkulē kā 46 lappaspuses garš rakstu darbs no žurnāla Geochimica et Cosmochimica Acta. Pētījuma autori ir Ketija Tomasa-Keprta, Saimons Klements, Deivids Makejs (tas pats, kas publiskoja datus 1996. gadā), Everets Gibsons un Sjūzena Venvorta. Visi zinātnieki strādā Džonsona kosmiskajā centrā.
Jaunajos pētījumos uzmanība tika pievērsta tā dēvētajām magnētiskajām baktērijām, kas uz Zemes iežos atstāj specifiskas formas nospiedumus. Doktors Deniss Bazilinskis no Nevadas universitātes piekrīt, ka jaunākie atradumi liecina par labu magnētisko baktēriju versijai.
"Es strādāju ar magnētiskajām baktērijām un viena norāde, ka uz Marsa senatnē ir bijusi dzīvība, ir šie specifiskie magnetīta kristāli, kas izskatās tieši tādi, kādus rada magnētiskās baktērijas. 1996. gadā es uzskatīju, ka dati varētu būt kļūdaini. Tagad es par to nešaubos. Es zinu, ka kļūdas nav," Bazilinskis stāstīja. "Lielais jautājums ir vai šie magnetīta kristāli ir uzticamas fosīlijas, tas ir strīdīgs. Jāpiebilst, ka magnētiskās baktērijas veido ļoti specifiskas formas magnetīta kristālus. Viens no organismiem, kas mājo uz Zemes, veido daļiņas, kas izskatās gandrīz vai identiskas tiem kristāliem, kas ir atrasti Marsa meteorītā."
Daudzus gadus pēc oriģinālā paziņojuma dzīvības pretinieki argumentēja, ka identiskas struktūras varēja rasties katastrofā, kuras laikā šis akmens tika izsists no Marsa.
Jaunie, bet vēl oficiāli nepubliskotie dati kārtējo reizi uzkurinājuši debates par dzīvību uz Marsa. Tās iespējamību vēl vairāk pastiprina vispārpieņemtais fakts, ka uz Marsa reiz ir bijis dzīvībai labvēlīgāks klimats.
"Vairāk kā pirms 4 miljardiem gadu šis akmens izveidojās uz Marsa. Pēc miljardiem gadu tas tika izsists no planētas un uzsāka aptuveni 16 miljonus gadu garo ceļu uz Zemi. Pirms 13 000 gadiem tas nokrita, līdz 1984. gada ikgadējā meteoru meklēšanas misijas laikā ASV zinātnieks to pacēla. Tas bija pirmais akmens togad - 84001," 1996. gada paziņojumā teica ASV prezidents Bils Klintons. "Šodien akmens 84001 mūs uzrunā pāri miljardiem kilometru lielam attālumam un miljardiem gadu senai vēsturei. Tas stāsta par iespējamo dzīvību. Ja atklājums tiks apstiprināts, tas būs vispārsteidzošākais ieskats Visumā, kādu zinātnei izdevies atklāt. Mēs turpināsim rūpīgi klausīties tajā, ko akmens mums var izstāstīt."
Spaceflight Now
Komentāri
