Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

.. un nakti izgaismoja divi Mēneši (2674/2)


Publicēts: 30.07.2008

Zinātniskās fantastikas darbos, gan vizuālajā mākslā, gan literatūrā bieži tiek ainotas planētas, pār kurām uzaust divi vai vairāki dabīgie pavadoņi. Arī Saules sistēmā ir planētas, kurām ir vairāk kā tikai viens pavadonis. Vai tiešām Zeme ir tik apdalīta? Vai vienmēr ap to ir riņķojis tikai pelēkais un klusais Mēness?

Katastrofa, kura radīja Mēnesi, iespējams izraisīja vairāku citu dabīgo pavadoņu veidošanos Zemes tuvumā. Šie objekti visticamāk rotājuši Zemes debesis desmitiem miljoniem gadu.

Jaunākajā, Lisauera izveidotajā modelī redzams, ka šie mazākie pavadoņi iespējams atradās divos Zemes un Mēness sistēmas Lagranža punktos.

Lagranža punkti ir piecas specifiskas vietas starp diviem savstarpēji riņķojošiem objektiem, kur trešais, mazākās masas objekts var riņķot noteiktā attālumā no abiem lielākajiem objektiem. Abu lielāko objektu gravitācija šajos punktos līdzsvarojas. L4 un L5 ir stabili punkti. Objektus, kas tiek noķerti šajos punktos, dēvē par Trojāņiem. Šādā punktā esošs pavadonis, lidaparāts vai cits objekts var atrasties mūžīgi, ja šo līdzsvaru neizjauc kādi ārēji vai iekšēji spēki.

Vairāk kā 2200 zināmie asteroīdi atrodas ap Saules-Jupitera sistēmas L4 un L5 punktiem. Saules-Neptūna sistēmas stabilajos punktos atrodas pieci objekti. Pat starp divu Saturnu pavadoņiem esošajos L4 un L5 punktos lidinās nelieli pavadoņi. Dīvaini, bet Zemes-Mēness sistēmas L4 un L5 punktos nav atklāti nekādi objekti.

"Milzīgā sadursme, kuras rezultātā radās Mēness, Zemes orbītā izsvieda milzum daudz matērijas, daļa no kuras iespējams nonāca šajos Lagranža punktos," skaidroja viens no pētījuma autoriem Džeks Lisauers no NASA.

Šādi Trojāņi visticamāk Lagranža punktos palika ne ilgāk par 100 miljoniem gadu. Lisauers un Džons Čembers no Kārnegija institūta Vašingtonā uzskata, ka apkārtējās planētas ir izmainījušas Zemes orbītu, līdz ar to radās nobīde Lagranža punktos, un pārējie pavadoņi kļuva nestabili un ietriecās vai nu Zemē, vai Mēnesī. Papildus planētu iedarbībai, nevar aizmirst, ka Mēness orbītas attālums laika gaitā ir mainījies, kas visticamāk ir atstājis būtisku iespaidu uz L punktiem.

"Citu planētu ietekme ir ļoti, ļoti vāja," skaidroja Lisauers. Tomēr tās spēj ietekmēt Zemes orbītu. "Tas ir faktors, kas destabilizēja Trojāņus," piebilda zinātnieks.

Neatkarīgu pētījumu veica Matija Kuks, astrofiziķis no Britu Kolumbijas universitātes Kanādā. Atklājās, ka Lagranža punktos visilgāk atradās nelieli, asteroīda izmēra objekti, kuru diametrs nepārsniedza dažus desmitus kilometru. Pēdējie mazie pavadoņi ap Zemi varēja riņķot vēl miljards gadus vai nedaudz ilgāk pēc Mēness izveidošanās.

"Tie vairāk izskatījās kā Venēra vai Jupiters, kādus mēs tos redzam ar neapbruņotu aci, nevis līdzinājās Mēnesim," pastāstīja Kuks. "Tie atgādināja ļoti spožas zvaigznes."

New Scientist

Komentāri

  1. dziviba tieši 30.07.2008 domāja šādi:

    Labi gan kad mums neatrodas L4 UN L5 punktos neviens objekts, jo kad tuvosies Planeta Nibiru tad - tie objekti apdraudes mus pirmos un kritis uz mums! Kaut ari Nibiru planeta nebutu, tik un ta negribetu, lai kads shads milzigs akmens tur atrastos zemei un menesim tuvuma!

    Kas ir materija? :)

  2. vecis tieši 31.07.2008 domāja šādi:

    Nibiru, khekhe, Khtuluu neaizmirsti pieminēt ar. Lagranža punktos ir daudz visādu putekļveidīgu štruntu. Šamie tur sēž un vibrē.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE