Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Ugunīgā Zemes aste (2691/1)


Publicēts: 22.04.2008

Vienreiz mēnesī, pilnmēness laikā Zemes pavadonis saskaras ar Zemes asti. Mierīgā virsma pārvēršas par elektriski lādētu un iespējams pat bīstamu vidi. Nākotnes Mēness iedzīvotājiem nāksies būt piesardzīgiem šajā laika periodā.

"Zemes magnētiskā aste stiepjas tālu aiz Mēness orbītas robežām un vienreiz mēnesī Zemes dabīgais pavadonis izlido cauri šai zonai," pastāstīja Tims Stabss no Goddāra kosmisko lidojumu centra. "Šajā laikā rodas putekļu vētras un notiek elektrostatiskā izlāde."

Kad Mēness saskaras ar Zemes magnētisko asti pilnmēness laikā un aptuveni trīs dienas pirms un pēc pilnmēness, tas nonāk kontaktā ar milzīgu plazmas plūsmu, kuru veido karstas, lādētas daļiņas, kas ieslēgtas Zemes magnētiskajā laukā. Vieglāki un kustīgākie elektroni bombardē Mēness virsmu un piešķir tai negatīvu lādiņu.

Zinātnieki domā, ka Mēness dienas pusē Saules gaisma neitralizē negatīvo lādiņu. Ultravioletās gaismas fotoni "aizsper" elektronus prom no virsmas. Līdz ar to dienas puses virsma nav spēcīgi uzlādēta. Savukārt Mēness otrā pusē, kur ir auksts un tumšs, elektroni uzkrājas un spriegums var sasniegt pat simtiem un tūkstošiem voltu.

Stabbs piebilda, ka astronauti, kuri pastaigāsies pa šādu lādētu virsmu varētu būt tikpat uzlādēti kā "zeķe, kura izvilkta no karsta veļas žāvētāja". Pieskaroties viens otram, rokturiem un jutīgām elektroierīcēm, varētu rasties nevēlams efekts. "Būs nepieciešams labs sazemējums," Stubbs teica.

Mēness putekļi var tik ļoti uzlādēties, ka tie spēj pacelties uz augšu. Planējošie putekļu mākoņi var radīt problēmas, salienot skafandros, aizsprostojot mehānismus, noskrāpējot ķiveres un citas virsmas, jo kā izrādās, Mēness putekļi ir ļoti abrazīvi.

Stubbs gan piebilda, ka daudzi pieņēmumi ir tīri spekulatīvi, jo neviens nav bijis uz Mēness pilnmēness laikā. "Apollo astronauti nenolaidās uz Mēness pilnmēness laikā un nekad nav pieredzējuši Zemes magnētiskās astes iedarbību."

Labākos tiešos pierādījumus ir sagādājis NASA Lunar Prospector, kas riņķoja ap Mēnesi laika posmā no 1998. līdz 1999. gadam. Dažreiz, Mēnesim atrodoties Zemes magnētiskās astes ietekmes zonā, pavadoņa naksnīgās puses spriegums pacēlās no -200 V līdz -1000 V.

Zinātnieki uzskata, ka šis fenomens varētu būt vēl spēcīgāks Saules vētras laikā. Turpmākās izpētes gaitā tiks noskaidrots kā šis ikmēneša cikls varētu ietekmēt dzīvās būtnes.

NASA

Komentāri

  1. dzimmijs13 tieši 23.04.2008 domāja šādi:

    Mēness kolonizētāji visticamāk dzīvos tuneļos zem pavadoņa virsmas.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE