Tumsas un aukstuma valstība
Publicēts: 27.05.2014
Mēness tumšie un ēnās apslēptie reģioni jau izsenis ir fascinējuši zinātniekus, dažādu konspirācijas teoriju piekritējus un Pink Floyd fanus. Mūsu Zemes pavadoņa rotācijas ass slīpums ir 1,5 grādi. Tas nozīmē, ka dažas vietas polos nav nekad redzējušas Saules gaismu. Dažos krāteros, kuri redzami attēlā, valda mūžīgās tumsas un aukstuma valstība.
Eiropas Kosmosa aģentūras zonde SMART-1 nofotografēja Mēness dienvidpolu kad Zemes pavadoņa dienvidu puslodē valdīja vasara. Mozaīka veidota no aptuveni 40 atsevišķiem attēliem, kas fotografēti laika posmā no 2005. gada decembra līdz 2006. gada martam.
Attēlā redzamie krāteri (no labās puses uz kreiso, sākot no lielākā) ir Amundsena, Faustini, Šūmeikera, Šekltona un de Žerlaša. No šī bariņa Amundsena krāteris ir vislielākais (105 km). Tam seko Šūmeikera (50 km), Faustini (39 km), de Žerlaša (32 km) un Šekltona (19 km).
Nelielais Šekltona krāteris, kas redzams kā perfekts aplis pa kreisi no attēla centra, ir ievērojams ar to, ka tieši uz tā malas atrodas Mēness dienvidpols. Analizējot ap krāteri redzamos mazākos krāterus, zinātnieki ir noteikuši, ka tas ir vecāks par Apollo 15 nosēšanās vietu (3,3 miljardi gadu), bet jaunāks nekā Apollo 14 nosēšanās vieta (3,85 miljardi gadu).
Šūmeikera krāteris, kas atrodas pa labi un uz augšu no Šekltona krātera, ir ievērojams ar to, ka 1999. gadā Lunar Prospector misijas ietvaros šajā krāterī tika ietriekts orbitālais aparāts, lai radītu novērojamu ūdens tvaika mākoni, ja krāterī atrastos sasalis ūdens. Tvaiks netika konstatēts. Tomēr plinti krūmos nevajag mest. Dažos noēnotajos krāteros Saule nav iespīdējusi miljoniem gadu un ir pilnīgi iespējams, ka tajos slēpjas ievērojamas ūdens rezerves, kuras uz Mēness nogādājušas komētas un asteroīdi.
Tumšo krāteru izpēte palīdzētu ne tikai labāk izprast Mēness pagātni, bet arī to, kā un cik daudz ūdens un organiskās vielas no Mēness ir nokļuvušas uz Zemes.
ESA
Komentāri
