LADEE atrod neonu Mēness atmosfērā
Publicēts: 18.08.2015
Retinātajā Mēness atmosfērā NASA zonde LADEE ir konstatējusi neona klātbūtni. Šo cēlgāzi uz Zemes plaši izmanto apgaismojuma iekārtās, jo elektriskajā laukā neons spīd sarkanīgi oranžā tonī. Tā kā neons Zemes atmosfērā un garozā ir sastopams ļoti niecīgā daudzumā, tas ir arī dārgs, aptuveni 50 reizes dārgāks par hēliju. Protams, tas, ka neons ir atklāts uz Mēness, nenozīmē, ka šī gāze kļūs lētāka.
"Jau kopš Apollo misiju laikiem tiek diskutēts par neona esamību Mēness ekzosfērā, bet līdz šim to nebija izdevies reģistrēt," pastāstīja Medhi Benna no NASA Godārda Kosmisko lidojumu centra. "Mēs priecājamies, ka beidzot ir izdevies to ne tikai apstiprināt, bet arī pierādīt, ka tā tur ir visai daudz."
Protams, neona uz Mēness nav tik daudz, lai mūsu planētas pavadonis spīdētu. Jāatceras, ka Mēness atmosfēra ir ārkārtīgi retināta, aptuveni 100 triljonus reižu retinātāka par Zemes atmosfēru jūras līmenī. Blīvas atmosfēras Saules sistēmā ir retums, jo objektam ir jābūt pietiekami masīvam, lai noturētu gāzu slāni.
Blīvā atmosfērā notiek atomu un molekulu sadursmes. Mēness atmosfēra tiek dēvēta par ekzosfēru. Tā ir tik retināta, ka tās atomi praktiski nesakrienas. Ekzosfēra ir visbiežāk sastopamais atmosfēras paveids Saules sistēmā.
"Ir svarīgi izpētīt Mēness ekzosfēru, pirms pastāvīga cilvēka klātbūtne to izmainīs," piebilda Benna.
Tā kā Mēness atmosfēra ir tik retināta, raķešu izplūdes gāzes to viegli pārveidos.
Lielākā daļa Mēness atmosfēras rodas Saules vēja ietekmes rezultātā. Elektrību vadoša gāze no Saules plastāvīgi plūst prom starpplanētu telpā. Saules vējš lielākoties sastāv no ūdeņraža un hēlija, ar nelielu citu elementu piejaukumu, to skaitā ir arī neons. Šīs daļiņas saduras ar Mēness virsmu, bet tikai hēlijs, neons un argons ir pietiekami gaistoši, lai paceltos augšup un aizplūstu kosmosā. Pārējie elementi tiek piesaistīti Mēness virsmai.
LADEE NMS instrumenta mērījumi apstiprināja, ka Mēness ekzosfēra pārsvarā sastāv no hēlija, argona un neona. To daudzums atmosfērā mainās atkarībā no Mēness diennakts laika - argons maksimumu sasniedz ap saullēktu, neons ap plkst. 4 nakts stundās, bet hēlijs - plkst. 1 naktī. NMS instruments veica novērojumus septiņus mēnešus, sniedzot zinātniekiem vērtīgu informāciju par šo gāzu apriti uz Mēness.
Lai gan lielākā daļa Mēness ekzosfēras ir Saules vēja atnesta, NMS rādījumi atklāja, ka daļa šo elementu nāk no Mēness iežiem. Piemēram, argons-40 ir dabā sastopamā radioaktīvā kālija-40 sabrukšanas rezultāts.
"Mēs bijām pārsteigti, atklājot, ka argons-40 ir izveidojis lokālu burbuli virs dažiem Mēness virsmas reģioniem, kuros ietilpst Mare Imbrium (Lietus jūra) un Oceanus Procellarum (Vētru okeāns)," teica Benna. "Lai arī šī fenomena iemesli līdz galam nav noskaidroti, ir iespējama saistība ar to, ka šajos reģionos uz virsmas ir sastopams daudz kālija-40. Ir iespējama saistība ar argonu atmosfērā, kāliju uz virsmas un avotiem Mēness dzīlēs."
Ne mazāk pārsteidzošs bija atradums, ka argona koncentrācija laika gaitā mainās. LADEE misijas laikā tā palielinājās un tad samazinājās par aptuveni 25%. Iespējams, ka šo papildus argonu radīja papildus gāzes izdalīšanās no virsmas plūdmaiņas spēku ietekmes rezultātā.
NMS radījumi atklāja arī to, ka aptuveni 20% hēlija nāk no paša Mēness iežiem. Visticamāk tas ir radioaktīvā torija un urāna sabrukšanas produkts.
NASA
Komentāri
