• Observatorija
• Forums
• Zeme
  • Planēta no kosmosa
  • Klimats & atmosfēra
  • Bioloģija
  • Ģeoloģija
  • Meteorīti, krāteri u.c.
  • Planētas vēsture
  • Pasaules gals
  • Mēness
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Kā radies Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais pavadonis un tuvākais dabīgais objekts. Zemes dabīgais pavadonis spēcīgi ietekmē uz Zemes notiekošo - rada paisumu un bēgumu, kā arī iespaido dzīvās būtnes. Daži zinātnieki uzskata, ka, pateicoties tieši Mēness ietekmei, uz Zemes ir labvēlīgi apstākļi dzīvībai.

Mēness atrodas 384 400 kilometru attālumā. Tā apriņķošanas periods ap Zemi ir 27,3 dienas. Tā rotācijas periods ap savu asi ir tikpat garš kā apriņķošanas periods ap Zemi, tādēļ mēs no Zemes redzam tikai vienu pavadoņa pusi. Temperatūra uz Mēness virsmas svārstās no +120 līdz -230 grādiem pēc Celsija.

Mēness virsma ir krāteriem klāta. Tā kā uz Mēness nav atmosfēras un tektonisko procesu, pavadoņa virsma ir praktiski nemainīga. Lielākā daļa krāteru ir radušies Saules sistēmas planētu formēšanās laikā.

Ja mēs palūkojamies uz Mēnesi, jo sevišķi pilnmēness laikā, skaidri redzam, ka tas ir vietām gaišs, vietām tumšs. Senākos laikos cilvēki domāja, ka tumšie laukumi ir ūdens, tādēļ nosauca tos par jūrām. Tomēr, kā izrādījās vēlāk, šiem laukumiem nav nekāda sakara ar ūdeni. Pēc smagās meteorītu bombardēšanas Mēness virsmā bija daudz plaisas, pa kurām izplūda vulkānisks materiāls, kas pēc tam atdzisa. Bijušie lavas ezeri ir tumšie laukumi.

Ir vairākas teorijas par Mēness izcelsmi, bet mūsdienās tikai viena no tām tiek uzskatīta par vispareizāko.

• Mēness radies vienlaikus ar visām citām Saules sistēmas planētām - tika atmesta, jo Mēness kompozicionāli atšķiras ar to, ka tam nav dzelzs kodola.
• Mēness ir Zemes savākts asteroīds - teorija neattaisnojās, jo pēc tam, kad tika iegūti Mēness iežu paraugi, atklājās, ka tie ir ļoti līdzīgi Zemes iežiem. Kā arī jāpiebilst, ka potenciālais asteroīds būtu lidojis tik ātri, ka tā noķeršana praktiski nav iespējama.
• Trešā teorija liecina, ka Zeme savulaik ir griezusies tik ātri, ka tās daļa ir atdalījusies un kļuvusi par Mēnesi. Analizējot Zemes patreizējo kustību un citus parametrus, teorija tika atmesta.
• Ceturtā un visjaunākā teorija, kas ir arī populārākā un atzītākā, vēsta, ka Mēness radies Zemes formēšanās pirmsākumos, kad planētā ietriecies Marsa izmēra objekts. Tam jau bija izveidojies dzelzs kodols, kas sadursmes rezultātā sakusis ar Zemes kodolu. Pēc trieciena ap Zemi izveidojies putekļu un atlūzu disks, no kura tad arī ir radies Mēness.

Lielās sadursmes teorijas autori ir doktors Viljams Hartmans un doktors Donalds Deivis, kas šo ideju pirmo reizi prezentēja 1975. gadā žurnālā Icarus.

Kāpēc šī teorija atzīta par pieņemamāko? Pēc Apollo lidojumiem no Mēness tika atvesti 382 kilogramu iežu paraugi, kas palīdzēja izstrādāt šo teoriju. Patlaban šī teorija vislabāk izskaidro Zemes un Mēness uzbūves īpatnības.

• Zemei ir liels dzelzs kodols, savukārt Mēnesim tāda praktiski nav. Sadursmes rezultātā objekta dzelzs kodols sakusa ar Zemes kodolu. Kosmosā ap Zemi nonāca tikai klinšainie ieži, kuros gandrīz nemaz nav dzelzs.
• Zemes blīvums ir 5,5 g/cm³, bet Mēness tikai 3,3 g/cm³. Atšķirības iemesls ir mazais dzelzs daudzums Mēness sastāvā.
• Mēness skābekļa izotopu sastāvs ir tāds pats kā Zemei. Savukārt Marsa un citu meteorītu sastāvs būtiski atšķiras. Tas liecina, ka Mēness ir veidojies no tiem pašiem materiāliem no kā ir radusies Zeme.

Lai gan Lielās sadursmes teorija ir pārliecinoši nostiprinājusies, vēl joprojām ir daudz jautājumu, uz kuriem jāatrod atbildes. Patlaban notiek "atmoda" Mēness izpētes jomā, kas saistīta ar iespējamās Mēness bāzes izveidi. Ap Mēnesi riņķo vairāki automātiskie kosmosa kuģi, kā arī tuvākajā laikā to skaits palielināsies. Tiek meklētas labākās vietas, kur nosēsties kuģim, kā arī tiek strādāts pie dažādiem Mēness bāžu projektiem.