Kā Mēness ražo ūdeni
Publicēts: 22.10.2009
Mēness ir kā liels sūklis, kas absorbē no Saules nākošās lādētās daļiņas. Šīs daļiņas mijiedarbojas ar skābekli, kas atrodas uz Mēness virsmas esošajos putekļos, veidojot ūdeni. Tā secinājuši zinātnieki, izanalizējot nu jau savu darbību beigušās Indijas zondes Chandrayaan-1 SARA instrumenta datus.
Mēness virsmu veido irdenu putekļu kārta jeb regolīts. Saules vēja lādētās daļiņas, kas sasniedz Mēness virsmu tiek absorbētas šajā putekļu kārtā. Kad putekļu slāni sasniedz protons, tas mijiedarbojas ar regolītā esošo skābekli, veidojot hidroksilu un ūdeni. Šo molekulu klātbūtne uz Mēness ir apstiprināta ar Chandrayaan-1 Mēness minerālu kartētāju jeb M3.
SARA dati apstiprina, ka Saules ūdeņraža kodolus patiešām absorbē Mēness regolīta slānis. Interesanti, ka ne visi protoni tiek absorbēti. Aptuveni viens no pieciem nonāk atpakaļ kosmosā. Šajā procesā protons apvienojas ar elektronu un kļūst par ūdeņraža atomu.
"Mēs neko tadu necerējām ieraudzīt," teica Stass Barabašs no Zviedrijas Kosmosa fizikas institūta.
Lai arī Barabašs un pārējie zinātnieki, kas piedalījās pētījumā, vēl nezina kādēļ notiek atsevišķo protonu atstarošana kosmosā, atklājums ir pavēris ceļu jauna veida Mēness un citu objektu fotogrāfēšanā. Ūdeņradis šaujas prom no Mēness ar ātrumu 200 km/s. Tas ir elektriski neitrāls un tā ceļu neietekmē magnētiskā lauka līnijas. Šie atomi lido taisni, gluži kā fotoni. Katra atoma ceļu var precīzi atsekot un veidot virsmas attēlu. Vietas, kuras atstaro vairāk ūdeņradi, izskatīsies gaišākas.
Mēnesim nav globāla magnētiskā lauka, bet atsevišķi klints gabali tomēr ir magnetizēti. Barabaša komanda šobrīd veido attēlus un meklē šādus "magnētisko anomāliju" apgabalus, kuri atstaro protonus, tādejādi šie reģioni "ūdeņraža fotogrāfijās" izskatās tumšāki.
Protoni, kā jau mēs zinām, ir daļa no Saules vēja, kas kā milzu okeāns "apskalo" ikvienu objektu Saules sistēmā. Šīs daļiņas parasti aptur objekta atmosfēra. Kur dabīgā vairoga nav, tur Saules vējš sasniedz objekta virsmu. SARA datu izpētes komanda uzskata, ka visi šāda tipa objekti atstaro protonus atpakaļ kosmosā, veidojot ūdeņraža atomus.
Jauniegūtās zināšanas ir ļoti liels ieguldījums tieši tagad, kad noris plānošanas un sagatavošanās darbi ESA un JAXA apvienotajai misijai uz Merkuru - BepiColombo. Uz šī kosmosa kuģa atradīsies divi instrumenti, kas funkcionēs līdzīgi kā SARA. Iespējams, izdosies atklāt, ka Merkurs atstaro vēl vairāk ūdeņradi nekā Mēness, jo Saules vējš tur ir daudz intensīvāks.
ESA
Komentāri
