Jauns krāteris uz Mēness
Publicēts: 25.02.2014
Mēs zinām, ka uz Mēness nav atmosfēras. Tas nozīmē, ka nelūgtie viesi no kosmosa dzīlēm brīvi var sasniegt Mēness virsmu, atstājot tajā lielākus vai mazākus krāterus. To skaits, izvietojums un izmēri ir Zemes pavadoņa virsmā ierakstītā sadursmju vēsture, kura stiepjas 4,5 miljardus gadu senā pagātnē. 2013. gada septembrī savu ierakstu Mēness regolītā atstāja salīdzinoši neliels objekts, radot spožu uzliesmojumu.
Lai arī iespēja, ka kāds milzīgs objekts sadursies ar Mēnesi vai kādu no planētām, ir niecīga, sadursmes, kurās iesaistīti mazāka izmēra objekti, notiek visai bieži. Protams, varbūtība, ka Mēnesi vai planētu savā teleskopā tobrīd pētīs kāds cilvēks, nav liela. Tādēļ zinātnieki ir izveidojuši automatizētu teleskopu tīklu, kas meklē šīs sadursmes.
2013. gada 11. septembrī profesors Hosē Madjedo strādāja ar diviem teleskopiem Spānijas dienvidos, kas veic novērojumus, meklējot iespējamās sadursmes. 20:27 pēc Griničas laika viņš pamanīja neparasti garu un spožu uzliesmojumu Mākoņu jūrā (Mare Nubium) uz Mēness. Jāatceras, ka jūrām uz Mēness nav nekāda sakara ar līdzīga nosaukuma veidojumiem uz Zemes. Mēness jūras ir ar lavu pildīti apgabali, kas ir tumšāki nekā apkārtējās augstienes.
Uzliesmojums liecināja par to, ka Mēness virsmā ietriecās neliels objekts. Uz mirkli tas bija tikpat spožs kā Polārzvaigzne. Ja kāds tobrīd skatījās uz konkrēto Mēness apgabalu, pastāv visai liela iespēja, ka viņš pamanīja šo uzliesmojumu ar neapbruņotu aci.
Septembrī reģistrētās sadursmes uzliesmojums ir spožākais un garākais, kāds jebkad novērots uz Mēness.
"Tobrīd es sapratu, ka esmu liecinieks ļoti retam un īpašam notikumam," teica profesors Madjedo.
Tā kā objekts, kas ietriecās Mēness virsmā, lidoja ar ātrumu aptuveni 61 000 km/h, tad sadursmes brīdī ieži izkusa un acumirklī iztvaikoja. Izkusušie ieži un karstais tvaiks no Zemes ir novērojams kā īss gaismas uzplaiksnījums, kas parasti ilgst mazāk nekā sekundi. Tomēr 2013. gada 11. septembrī novērotā sadursme bija krietni spožāka un ilgāka nekā agrāk reģistrētās.
Madjedo ir aprēķinājis, ka objekta masa varēja būt aptuveni 400 kg. Tā diametrs varēja būt no 0,6 līdz 1,4 m. Sadursmē radās aptuveni 40 metrus plats krāteris.
Mēness novērojumi palīdz astronomiem apzināt risku Zemei sadurties ar līdzīgiem, bet lielākiem objektiem. Spānijas teleskopu komanda uzskata, ka šādi aptuveni 1 metru lieli asteroīdi var ietriekties mūsu planētā aptuveni 10 reizes biežāk nekā agrāk tika uzskatīts. Tā kā Zemes atmosfēra mūs lieliski aizsargā no šāda izmēra akmeņiem, mēs varam cerēt uz labi pamanāmiem bolīdiem, protams, ja tie lido virs cilvēku apdzīvotiem reģioniem.
Royal Astronomical Society
Komentāri
