Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Jaunais Zemes pavadonis – kvazi-mēness (4055/0)


Publicēts: 12.03.2003

Jaunatrastais asteroīds riņķo ap Sauli pa orbītu, kura ir līdzīga Zemes orbītai, līdz ar to šis objekts reizēm uzvedas kā mūsu planētas otrais pavadonis. Patiesībā tas nav otrs Mēnesis, kā skaidro astronomi, bet tiek dēvēts par pirmo Zemes kvazi-satelītu.

„Kā kvazi-pavadonis tas riņķo ap Sauli, pietuvodamies Zemei,” skaidro Martins Konners no Kanādas Athabaskas universitātes. „Abi objekti riņķo ap Sauli, bet ilgu laiku periodu atrodas tuvu viens otram.”

Asteroīds atrodas Zemes gravitācijas ietekmē. Tas veic pakavveida apriņķojumu ap Sauli, un šīs aberācijas rezultātā asteroīds regulāri pietuvojas Zemei tādā attālumā, ka tas ir saskatāms lielajos teleskopos, ņemot vērā, ka šis objekts nav lielāks par futbola laukumu.

Objekts tika atklāts 2002. gada 9. janvārī.

„No visiem atklātajiem asteroīdiem 2002 AA29 orbīta ir vislīdzīgākā Zemes orbītai, jo kādu laiku abi atrodas līdzīgā attālumā no Saules un orbītas ir ļoti cirkulāras,” Konners un viņa kolēģi rakstīja žurnālā Meteoritics and Planetary Science.

Jaunatklātais klints gabals patlaban neatrodas kvazi-pavadoņa statusā. Šāds stāvoklis bija 572. gadā un būs atkal 2575. gadā. Katra šāda pietuvošanās ilgst vairākas desmitgades.

Vēl daži asteroīdi atrodas līdzīgās orbītās, ieskaitot Cruithne, kas tika atklāts dažus gadus atpakaļ.

„Tie abi apriņķo ap Sauli gada laikā, tādēļ Zemei ir liela ietekme uz to orbītām,” Konners stāstīja SPACE.com. „Lai gan jāsaka, ka AA29 seko Zemes orbītai nedaudz ziešāk, kamēr Cruithne asteroīdam ir izteikti eliptiska orbīta, tādejādi tas ceļo tālāk prom no mūsu orbītas.”

Lielākā daļa asteroīdu riņķo ap sauli starp Marsu un Jupiteru. Daži ir sastopami telpā, kuru šķērso Zeme. Lielākajai daļai no tiem nav tik izteikti cirkulāra orbīta kā 2002 AA29. Bet gluži kā lielākā daļa šo asteroīdu, arī AA29 riņķo ar izteiktu inklināciju pret Zemes orbītu – aptuveni 10 grādi konkrētajā gadījumā – kas nozīmē, ka tas riņķo virs un zem plāksnes, pa kuru virzās Zeme.

2003. gada 8. janvārī kvazi-pavadonis maksimāli pietuvojās Zemei – 5,9 miljons kilometru attālumā. Pēc tam tas sāka savu 95 gadus ilgo ceļošanu prom no planētas, lai vēlāk atkal atgrieztos. Tas nav saskatāms ar neapbruņotu aci arī šajos tuvākajos brīžos. Tāpat arī nepastāv reāli draudi, ka tas ietrieksies planētā tuvāko tūkstotis gadu laikā un arī vēlāk.

Mēness, Zemes vienīgais īstais un dabīgais pavadonis atrodas 384 402 kilometru attālumā.

Objekti, kas kustās it kā saistīti ar kādu planētu, tiek saukti par Trojāņiem. Jupiteram ir zināmi vairāki šādi asteroīdi – Trojāņi. Bet 2002 AA29 pārstāv jaunu Zemei tuvo objektu klasi.

„Šāds atradums – Zemi pavadošs objekts 2002 AA29, mudina mūs meklēt citus šādus objektus jeb Zemes Trojāņus,” rakstīja pētnieki, ierosinādami, ka šādi pētījumi palīdzētu astronomiem labāk izprast asteroīdu orbītu veidošanos. Kā iespēja tika minēta arī ekspedīcija uz šādu objektu.

Robert Roy Britt (SPACE.com)

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE