Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Titānik, sargies! (574/0)


Publicēts: 13.07.2017

Beidzot tas ir noticis! Visi, kuri sekoja Larsena C šelfa aisberga veidošanās procesam, var priekā palēkties - viens no vēsturē lielākajiem aisbergiem ir veiksmīgi atšķēlies, uz visiem laikiem pārveidojot Antarktīdas pussalas kontūru. Pirmā plaisa parādījās pirms daudziem desmitiem gadu. Līdz pat 2014.gadam šķita, ka situācija ir stabila, bet tad minētā plaisa strauji sāka augt. 2017.gada janvārī tās garums palielinājās par 20 km, kopgarumā sasniedzot 175 kilometrus. Šī gada jūnija beigās plaisa bija aptuveni 200 km gara. Nieka 5 km atdalīja to no okeāna. Šobrīd tie ir pārvarēti un aptuveni 6000 kvadrātkilometru lielais aisbergs ir patstāvīga vienība.

Cik daudz ir 6000 kvadrātkilometru? Iedomājieties, ka no Latvijas atšķeltos aptuveni puse no Vidzemes plānošanas reģiona, jeb aptuveni 10% no Latvijas teritorijas. Larsena C šelfs ir tikai nedaudz mazāks kā Latvija, tā platība ir aptuveni 44 tūkstoši kvadrātkilometru, tā kā ir zaudēti nedaudz vairāk kā 10% no šelfa teritorijas. Protams, pati Antarktīdas pussala ir krietni vien lielāka.

Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) mākslīgā Zemes pavadoņa CryoSat iegūtos datus, ir izdevies izskaitļot, ka aisberga tilpums ir aptuveni 1155 kubikkilometri.

Tā kā Antarktīdā šobrīd valda tumsa, novērojumi tiek veikti ar radariem, tai skaitā arī ar EKA Sentinel-1, kura iegūtajos attēlos tika konstatēts, ka aisbergs ir atšķēlies no galvenā ledāja laika posmā no 10. līdz 12.jūlijam. Faktu apstiprina arī novērojumi, kas veikti ar NASA Aqua un NASA/NOAA Suomi-NPP satelītiem.

Pirmie Larsena C šelfa attēli no kosmosa ir uzņemti 1963.gadā. Šajos un 1960.gados no lidmašīnas fotografētajos ir redzama gan konkrēto aisbergu veidojošās plaisas pirmsākumi, gan citas lūzuma zonas. Vairākas desmitgades minētā plaisa "snauda" līdz 2014.gadā strauji sāka palielināties.

"Interesanti, kas notiks tālāk, kā reaģēs atlikušais šelfs," teica Kellija Branta. "Vai šelfs kļūs aktīvs? Vai varbūt kolapsēs kā kaimiņos esošie Larsena A un B šelfi? Vai ledāji, kas savienojas ar šelfu, sāks pārvietoties ātrāk un veicinās jūras līmeņa paaugstināšanos? Vai varbūt šis ir pavisam parasts atškelšanās process?"

Ledus šelfos atrodas aptuveni 75% no Antaktīdas ledus. Tā ir kā buferzona, kur tiek nobremzēti sauszemes ledāji. Viens no veidiem, kā noteikt, vai ar ledus segu viss ir kārtībā, ir pārbaudīt, vai ledus, kas veidojas nokrišņu rezultātā, ir līdzsvarā ar dažādos procesos zaudētā ledus apjomu. Pat salīdzinoši lielu aisbergu atšķelšanās ir normāls process, ja ledus līdzsvars tiek saglabāts. Dažkārt, atšķeļoties īpaši lielam aisbergam vai sabrūkot pašam šelfam (Larsena A šelfs sabruka 1995.gadā, Larsena B - 2002.gadā), līdzsvars tiek izjaukts. Peldošajam šelfam sabrūkot, sauszemes ledāji sāk pārvietoties straujāk, līdz ar to vairāk ledus nonāk okeānā.

Jaunā aisberga, kurš turpmāk būs pazīstams kā A-68, uzvedība un tālākā attīstība tiks rūpīgi novērota, jo tas, pārvietojoties ziemeļu virzienā, var radīt problēmas šajā reģionā kuģojošajiem kuģiem.

ESA, NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE