ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Tik ļoti svarīgais slāpeklis


Publicēts: 4.09.2015

Zemes atmosfēra satur aptuveni 78% slāpekļa. Veicot Zemes novērojumus ar satelītiem, zinātnieki meklē metodes, ar kuru palīdzību varētu konstatēt slāpekļa klātbūtni uz tālām citplanētām. Šis elements ir ļoti svarīgs planētas apdzīvojamības indikators, jo slāpeklis sniedz netiešas norādes par spiedienu uz planētas virsmas. Ja planētas atmosfērā ir daudz slāpekļa, tā ir visai droša pazīme, ka uz planētas virsmas atmosfēras spiediens ir pietiekams, lai tur pastāvētu šķidrs ūdens, kas tiek uzskatīts par mums pazīstamo dzīvības formu eksistēšanas pamatnosacījumu.

Protams, lai noteiktu, vai dzīvība eksistē uz citplanētas vai nē, nepietiek tikai ar slāpekļa un pat skābekļa konstatēšanu, bet ir nepieciešams noteikt skābekļa izcelšanos. Skābeklis var rasties arī procesos, kas nav saistīti ar dzīvību.

Slāpekli ir grūti ieraudzīt no attāluma. To dažkārt dēvē arī par "neredzamo gāzi", jo tas minimāli ietekmē redzamo gaismu un infrasarkano starojumu. Labākais veids, kā konstatēt slāpekļa esamību, ir reģistrēt slāpekļa molekulu sadursmes. To rezultātā radušies molekulu pāri rada unikālu un skaidri saskatāmu spektra signālu.

Vašingtonas universitātes doktorantūras students Edvards Švaitermans un profesore Viktorija Medouza, kā arī citi zinātnieki, kas piedalījās pētījumā, ir noskaidrojuši, ka nākotnē iecerētie lielie teleskopi, aprīkoti ar konkrētiem instrumentiem, spētu reģistrēt šo unikālo iezīmi Zemei līdzīgo planētu atmosfērās.

Sākotnēji pētnieku grupa izveidoja Zemes atmosfēras simulāciju, lai noskaidrotu, kā šo sadursmju pāru veidošanās izskatītos mūsu planētas atmosfērā. Iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar NASA zondes Deep Impact datiem, kas tika savākti EPOXI misijas laikā. Ideja apstiprinājās. Tālākajā pētījuma gaitā zinātnieku grupa veidoja dažādu Zemei līdzīgo citplanētu modeļus, kuru atmosfērā bija dažāds slāpekļa daudzums.

"Viens no mūsu pētījuma interesantākajiem rezultātiem liecina, ka ja tur ir pietiekami daudz slāpekļa, lai to konstatētu, tad ir skaidrs, ka virsmas spiediens ir pietiekams, lai tur varētu pastāvēt šķidrs ūdens ļoti plašā temperatūru diapazonā," teica Šveitermans.

University of Washington

Komentāri

  1. Jānis Mančinskis tieši 19.12.2016 domāja šādi:

    priedes pinus sylvestris pateicoties mikorizas senem spej augt ar augiem vismazak piejamos ar slapekli biotopos bijusajos Latvijas tuksnesos- eolos kvarca smilsu sanesumos-kāpās,skiet kapec predes nestadit pat Saharas kalnos?Musdienu vislielakais visparzinamais datoru specialists solija apmezot ari Saharu...

  2. Nelabojams tieši 19.12.2016 domāja šādi:

    Tas, protams, ir interesanti, bet kāds tam sakars ar raksta tēmu?

  3. Jānis Mančinskis tieši 20.12.2016 domāja šādi:

    Slapeklis,kajau rakksta tema, loti svarigs elements,bet augi visbiezak to sanem loti sarezgitos procesos.smilsu kāpās ta sakot nav nekada slapekla,kovaretu uznemt augi ta it ka ta butu vinkarsa reakcija ka pie elposanas neskatoties uz milzigo slapekla daudzumu atmosfera.Starp citu,Zviedrija jau 20.gadsimta 80. gados bija milziga fabrika slapekla iegusanai no atmosferas.

  4. Jānis Mančinskis tieši 20.12.2016 domāja šādi:

    Izsaku atvainosanos,ka nelietooju datorprogramma piedavato lupu...






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!