Plaisas ledū un dzīvsudrabs
Publicēts: 16.01.2014
Mutuļojošais gaiss virs vaļējām plaisām ledū, kas klāj Arktikas jūras, veicina dzīvsudraba piesaisti ūdens virsmai. Šādi secinājuši zinātnieki, kas piedalījās NASA organizētajā BOREX eksperimentā. Šis process palielinās toksiskā elementa nonākšanu barības ķēdē, negatīvi ietekmējot zivju un to ēdāju veselību.
Pētījumā, kas tika veikts pie Barrovas (Aļaska, ASV) krastiem, zinātnieki noteica palielinātu dzīvsudraba koncentrāciju gaisā virs vaļējām plaisām jūras ledū. NASA vadītais Broma, ozona un dzīvsudraba eksperiments (BROMEX) tika veikts 2012. gadā.
"Neviens no mums necerēja atklāt šāda veida procesu, kas saistīts ar vaļējām plaisām," teica BOREX vadošais pētnieks Sons Ngīems no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL).
Kā liecina pētījuma vadītāja Krisa Mūra dati, dzīvsudraba piesaiste no augstākiem atmosfēras slāņiem notiek tādēļ, ka gaiss virs vaļējām plaisām ir siltāks nekā apkārtējais gaiss. Šīs atšķirības veicina gaisa mutuļošanu.
"Sajaukšanās ir tik spēcīga, ka tā rezultātā dzīvsudrabs tiek vilkts lejup no augstākiem atmosfēras slāņiem tuvāk virsmai," paskaidroja Mūrs.
Mutuļošana sniedzas līdz pat 400 metru augstumam virs vaļējām plaisām. Mūrs uzskata, ka šajā augstumā arī notiek dzīvsudraba piesaiste.
Praktiski viss virs Arktikas atmosfērā esošais dzīvsudrabs tur nokļūst gāzveida stāvoklī no tālāk uz dienvidiem esošajiem avotiem. Jau labu laiku ir zināms, ka dzīvsudrabs virsmai tuvajā atmosfēras slānī piedalās sarežgītās reakcijās, kas izgulsnē šo elementu uz virsmas. Tiklīdz dzīvsudraba gaisā vairs nav, reakcijas pārstāj darboties. BROMEX ietvaros atklātais process nozīmē, ka gaisa mutuļošana virs vaļējām plaisām veicina dzīvsudraba ieplūšanu zemākajos atmosfēras slāņos un dzīvsudraba izgulsnēšanās reakciju uzturēšanu.
Pēdējā laikā Arktikas jūras ledū vaļējo plaisu un atklātu ūdens laukumu kļūst arvien vairāk.
"Pēdējā desmitgadē mēs vairāk novērojam jaunu jūras ledu nevis tādu, kas saglabājies vairākus gadus. Jaunais ledus ir plānāks un ar augstāku sāļu koncentrāciju. Plaisas tajā veidojas vieglāk. Vairāk jaunā ledus nozīmē arī vairāk plaisas," pastāstīja Ngīems.
BOREX pētījumā tika veikti gaisa ķīmiskā sastāva mērījumi plaisās virs Čukču jūras un virs aizsalušajiem, ar sniegu klātajiem apgabaliem. NASA Terra satelīta dati un NOAA gaisa plūsmu modelis palīdzēja saprast, kas varēja izraisīt paaugstināto dzīvsudraba koncentrāciju.
"Atklāsmes moments iestājās, kad mēs sakombinējām virsmas mērījumus ar satelīta datiem un modeli," teica pētījuma līdzautors Daniēls Obrists. "Mēs apsvērām dažādus ķīmiskos procesus un avotus līdz noskaidrojām, ka iemesls ir gaisa piesaiste."
Ngīems uzsvēra, ka šis atklājums ir īpaši svarīgs, lai pasaule saprastu, ka nepieciešams rīkoties, lai mazinātu Arktikas piesārņojumu ar dzīvsudrabu. Minamatas konvencijā Arktikas ievainojamība ir īpaši uzsvērta. Kopš 2013. gada oktobra šo konvenciju, kuras mērķis ir dzīvsudraba piesārņojuma samazināšana pasaulē, ir parakstījušas jau 94 valstis. Lielākā daļa dzīvsudraba piesārņojumu avotu atrodas tālāk uz dienvidiem, pat tropu zonā. Starp šiem avotiem ir gan mežu ugunsgrēki, gan ogļu dedzināšana un zelta ieguve.
"Tiklīdz Minimatas konvencija tiks ratificēta un kļūs par starptautisku likumu, mēs ceram, ka šis darbs palīdzēs novērtēt tās efektivitāti," noslēdza Ngīems.
NASA JPL
Komentāri
