Ozona cauruma ķīmija
Publicēts: 7.05.2010
Jaunākie NASA zinātnieku veiktie pētījumi, papildina zināšanas par cilvēku radīto hlora savienojumu savstarpējo mijiedarbību. Šīs ķīmiskās vielas ir vienas no tām, kuras izraisa ozona slāņa noārdīšanos.
Mišelas Santī no NASA JPL vadītā zinātnieku komanda izpētīja, kā temperatūra ietekmē hlora monoksīdu, kas visagresīvāk iznīcina ozonu. Apvienojot NASA mākslīgo pavadoņa Aura savāktos datus ar ķīmisko modeli, viņi ieguva detalizētu informāciju par to, kā uzvedas hlora monoksīds naktī, kad stratosfērā ir vērojamas viszemākās temperatūras.
"Mūsu pētījumos tika izmantoti dati, kas savākti ar Arktiskajiem un Antarktiskajiem pavadoņiem, lai noteiktu ozonu iznīcinošo hlora savienojumu sastāvdaļu līdzsvaru nakts laikā," teica Santī. "Šī līdzsvara izpratne palīdzēs daudz labāk prognozēt ozona slāņa samazināšanos, it īpaši krēslas laikā, kad apstākļi bieži vien ir īpaši labvēlīgi ozona slāņa iznīcināšanai."
Nakts laikā hlora monoksīda molekulas apvienojas un izveido hlora peroksīdu. Līdzsvars starp šīm vielām ir atkarīgs no temperatūras. Agrākie pētījumi laboratorijās un ar lidmašīnām iegūtie dati neļāva noteikt precīzu šo sastāvdaļu daudzumu. Aura mikroviļņu instruments veica daudzus mērījumus un ieguva visprecīzākos datus.
Katru gadu dienvidu puslodes ziemas beigās un pavasara sākumā hlora un broma savienojumi izraisa būtisku ozona slāņa samazināšanos vai pilnīgu zudumu Zemes stratosfērā aptuveni 20 kilometrus virs Antarktīdas. Pateicoties 1985. gadā noslēgtajam Monreālas protokolam, šo gāzu daudzums atmosfērā ir samazinājies.
NASA JPL
Komentāri
