Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Komēta un lielais aukstums (1764/0)


Publicēts: 11.04.2010

Pirms 13 000 gadiem Zeme sadūrās ar tūkstošiem Tunguskas katastrofas vaininiekiem. Vienas stundas laikā pār planētu nolija komētas fragmentu lietus, atdzesējot planētu par vairākiem grādiem.

Šādi uzskata astronomijas profesors Bils Napjērs no Kārdifas universitātes astrobioloģijas centra.

Atdzišana par 8oC pārtrauca sasilšanu, kas bija sākusies pēdējā ledus laikmeta beigās. Atsākās ledāju veidošanās. Šīs būtiskās izmaiņas ir saistītas ar neparastu, ārpuszemes izcelsmes notikumu, kas iežu atsegumos tiek dēvēts par "melno, matēto" slāni. Tas ir dažus centimetrus biezs un atrodams daudzās vietās ASV. Šajā slānī ir augsta kvēpu koncentrācija, kas liecina par milzīgiem ugunsgrēkiem. Turpat ir atrasti arī mikroskopiski sešstūraini nanodimanti, kādi rodas milzīgu triecienu rezultātā. Parasti šādi dimanti tiek atrasti meteorītos vai to izsistajos krāteros.

Šie atradumi liecina, ka katastrofālās izmaiņas ir izraisījusi Zemes sadursme ar aptuveni 4 kilomterus lielu asteroīdu vai komētu, kas ietriecās Laurentīda ledājā, kas klāja mūsdienu Kanādu un daļu ASV ziemeļu teritorijas.

Aukstuma periods ilga vairāk kā tūkstoš gadus. Tajā laikā strauji izmira 35 Ziemeļamerikas zīdītāju ģintis.

Iespēja, ka pirms 13 000 gadiem Zemē ietriecies šāda izmēra objekts, ir 1/1000. Tas ir viens no lielākajiem šīs teorijas pretinieku argumentiem.

Profesors Napjērs ir izveidojis šīs katastrofas astronomisko modeli, saskaņā ar kuru Zeme ir lidojusi cauri blīvai atlūzu joslai, kuru izveidojusi sabrūkoša komēta. Napjērs norāda, ka pastāv pierādījumi, ka šāda komēta ir ielidojusi iekšējā Saules sistēmas reģionā aptuveni pirms 20 000 vai 30 000 gadiem. Kopš tā laika no komētas atdalījušies dažāda izmēra fragmenti, veidojot meteoru plūsmas un asteroīdus, kas pazīstami kā Taurīdu komplekss.

Iespējams, ka Zeme ir izlidojusi cauri vismaz vienam šādam blīvam komētas atstātajam materiālam. Modelī redzams, ka tikšanās varēja ilgt aptuveni stundu, kuras laikā tūkstošiem fragmentu ietriecās Zemē, izraisot plašus ugunsgrēkus.

Iespējams, ka ir atrasts šīs komētas atstātā materiāla pārstāvis - Tagiša ezera meteorīts, kas Jukonas teritorijā nokrita 2000. gada janvārī. Tajā esošais nanodiamantu daudzums ir vislielākais, kāds novērots meteorītos.

"Milzu komēta sadalījās Zemei tuvajā reģionā pēdējos 20 000 vai 30 000 gadus. Sadursme ar tūkstošiem šīs komētas fragmentu ir daudz ticamāka nekā sadursme ar vienu milzīgu objektu. Tas atbilst ģeofizikālajām īpašībām, kas novērotas šajā slānī," apkopoja profesors Napjērs.

The Royal Astronomical Society

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE