Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Dzīvas planētas dzīvo ilgāk (4697/4)


Publicēts: 22.06.2009

Pēc aptuveni miljards gadiem Saules pieaugošā radiācija būs tā uzkarsējusi Zemi, ka dzīvība te vairs nevarēs pastāvēt. Oglekļa dioksīds pazudīs no atmosfēras. Okeāni iztvaikos. Viss dzīvais iznīks. Tik drūmās krāsās tiek zīmēta Zemes nākotne. Vai tiešām tik ātri?

Kalifornijas tehnoloģiju institūta zinātnieki ir secinājuši, ka uz planētām, uz kurām eksistē dzīvība, pastāv mehānisms, kas dubulto biosfēras dzīves ilgumu. Tas ne tikai atbīdītu Zemes drūmās nākotnes iestāšanos, bet pagarinātu ikvienas visumā eksistējošas civilizācijas attīstības laiku.

Tiek uzskatīts, ka Zemes virsmas temperatūras galvenais regulējošais mehānisms ir siltumnīcas efekts. Lai arī siltumnīcas gāzes ir kļuvušas par ļaunajiem spēkiem globālās sasilšanas scenārijos, šīs gāzes ir nozīmīgs faktors apdzīvojamas pasaules eksistencei. Tās darbojas kā izolācijas slānis, kas absorbē un izstaro siltuma starojumu, uzturot virsmu vēlamajā temperatūras režīmā.

Saule kopš savas dzimšanas ir kļuvusi spožāka un karstāka. Zeme saņem vairāk starojuma. Samazinot oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā, Zeme ir tikusi galā ar šo lieko siltumu. Pēdējo 3,5 miljards gadu laikā CO2 daudzums atmosfērā ir būtiski krities.

Doktors Džozefs Kiršvinks uzskata, ka paroblēma ir tā, ka "mēs tuvojamies punktam, kad atmosfērā nebūs vairs pietiekami daudz oglekļa dioksīda, lai regulētu temperatūru, izmantojot šo pašu mehānismu."

Kiršvinks un viņa līdzautors profesors Jaks Jangs uzskata, ka nākamais kompensācijas mehānisms būs atmosfēras spiediena pazemināšanās, samazinot slāpekļa gāzes daudzumu atmosfērā. Tādejādi tiktu saglabāts oglekļa dioksīda nepieciešamais daudzums un regulēta temperatūra, saglabājot dzīvību un piešķirot Zemes iedzīvotājiem vēl papildus 1,3 miljards gadus.

Ja mēs siltumnīcas efekta gāzes iedomājāmies kā izolācijas slāni, oglekļa dioksīds ir šķiedras, kas veido šo slāni. "Audumā var būt caurumi, kas ļauj siltumam aizplūst," piebilda darba līdzautors King Fai Lī.

"Caurumu izmērus nosaka spiediens," skaidroja Jangs. "Saspiediet audumu, palielinot atmosfēras spiedienu. Caurumi kļūs mazāki un siltums nespēs aizplūst. Mazāks spiediens nozīmē lielākus caurumus un vairāk aizplūstošā siltuma."

Pārsteidzoši, bet slāpekļa daudzuma samazināšanai nebūs vajadzīga palīdzība no malas. To paveiks biosfēra. Slāpeklis tiek "ieslēgts" dzīvo organismu šūnās un "aprakts" kopā ar tiem, kad tie iet bojā.

Šis process "ir kaut kas tāds, kas, iespējams, jau kādreiz ir noticis," teica Kavehs Pahlevans. Zemes atmosfēras spiediens mūsdienās varētu būt zemāks nekā tas bija agrāk. Šīs hipotēzes pierādījumus būtu jāmeklē gāzu pūslīšos, kas veidojušies lavā. Jo lielāks spiediens, jo mazāki pūslīši veidojas.

Ja Kiršvinka un viņa kolēģu ideja izrādītos pareiza, tas nozīmētu, ka līdzīgi regulējošie mehānismi darbotos arī uz citām planētām, kur pastāv atmosfēra un biosfēra.

"Cerams, ka nākotnē mēs ne tikai atradīsim Zemei līdzīgas planētas ap citām zvaigznēm, bet varēsim izpētīt to atmosfēru un spiedienu," piebilda Pahlevans. "Ja izrādīsies, ka vecākām planētām būs retinātāka atmosfēra, tas nozīmēs, ka šis ir universāls process."

"Mēs nevaram gaidīt eksperimenta noslēgumu uz Zemes, tas aizņems pārāk daudz laika," teica Jangs. "Ja mēs pētīsim citplanētas, varbūt mums to izdosies ieraudzīt. Varbūt kaut kur šis eksperiments jau ir noticis."

Zemes apdzīvojamības perioda palielināšanās no viena līdz 2,3 miljardiem gadu noteikti atstāj iespaidu uz dzīvības pastāvēšanas iespēju citur visumā. Attīstītas civilizācijas pastāvēšanas ilgums ir viens no mainīgajiem Dreika formulā. Dubultojot biosfēras pastāvēšanas ilgumu, palielinās inteliģentu dzīvības formu esamības iespēja visumā.

"Nevajag daudz laika, lai izveidotos dzīvība, bet attīstītu formu izveidei nepieciešams krietni ilgāks periods," teica Jangs. Uz Zemes šis process aizņēma aptuveni 4 miljardus gadu. "Papildus miljards gadu ļaus mums vēl vairāk attīstīties un palielinās iespējas satikt citas attīstītas civilizācijas, kuru eksistenci varētu paildzināt līdzīgs mehānisms. Tas dod mums iespēju satikties."

California Institute of Technology

Komentāri

  1. Ainārs tieši 22.06.2009 domāja šādi:

    Kāda atšķirība cik ilgi pastāvēs dzīvība,ja cilvēce ilgāk par 1000 gadiem neizvilks.

  2. rupucis tieši 22.06.2009 domāja šādi:

    To: Ainārs
    Atšķirība tāda, ka bez cilvēkiem te ir arī citas sugas.

  3. Ainārs tieši 23.06.2009 domāja šādi:

    Domāju ka cilvēce paraus līdzi sev lielāko daļu sugu.

  4. dzimmijs13 tieši 23.06.2009 domāja šādi:

    Visus neparausi.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE