Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Cik milimetri gadā? (1108/1)


Publicēts: 17.05.2013

Jauns pasaules ledāju pētījums, kurā izmantoti divu NASA satelītu savāktie dati, palīdzēja precizēt, kā globālo jūras līmeņa paaugstināšanos ietekmē ledāji, kas atrodas ārpus Grenlandes un Antarktīdas, kā arī to, cik strauji tie kūst.

Sešus gadus ilgušā pētījuma rezultāti liecina, ka šie ledāji, kuros atrodas aptuveni 1% no visa sauszemes ledus, katru gadu vidēji zaudē 259 triljonus kilogramu, paaugstinot jūras līmeni par 0,7 milimetriem gadā. Tas atbilst aptuveni 30% no kopējā jūras līmeņa pieauguma.

Pētījumos tika izmantoti sauszemes ekspedīcijās iegūtie dati, kas tika salīdzināti ar ISESat un GRACE misijās savākto informāciju laika posmā no 2003. līdz 2009. gadiem.

"Pirmo reizi ledāju novērošanas vēsturē mēs varam precīzi pateikt, kāda ir šo ledāju ietekme uz jūras līmeņa celšanos kopumā," teica Zemes zinātnieks un pētījuma vadītājs Alekss Gārdners no Klarka universitātes. "Mazie ledāji zaudē aptuveni tikpat daudz masas kā lielie ledāji."

ICESat misijas ietvaros, kas noslēdzās 2009. gadā, ledāju izmaiņas tika reģistrētas ar lāzeraltimetrijas palīdzību. Virsmas virzienā raidītais lāzera signāls atstarojās no ledāja virsmas un, sasniedzot kosmisko aparātu, informēja par ledus biezuma izmaiņām, salīdzinot ar agrākajiem mērījumiem. Plānots, ka ICESat pēctecis, ICESat-2, startēs 2016. gadā.

GRACE misija, kas joprojām darbojas, reģistrē Zemes gravitācijas lauka izmaiņas, kas rodas, mainoties planētas masas izvietojumam, tai skaitā ledāju izmaiņām.

Pētījuma rezultāti liecina, ka laika posmā no 2003. līdz 2009. gadam visos ledāju reģionos bija novērojams masas zudums. Vislielākās izmaiņas skāra Kanādas ziemeļus, Aļasku, Grenlandes piekrasti, Andu dienvidu daļu un Himalajus. Antarktīdas perifērie ledāji, kas nav saistīti ar galveno ledus masu, jūras līmeni būtiski nepalielināja.

Ja izkustu visi mazie sauszemes ledāji uz Zemes, jūras līmenis paaugstinātos par aptuveni 60 centimetriem. Savukārt Grenlandes ledus masā ir pietiekami daudz ūdens, lai jūras līmeni paaugstinātu par aptuveni 6 metriem, bet, izkūstot Antarktīdas ledājiem, ūdens līmeņa pieaugums būtu aptuveni 60 metri.

"Tā kā mazo sauszemes ledāju masa ir relatīvi neliela, salīdzinot ar milzīgajiem ledājiem, kas klāj Grenlandi un Antarktīdu, cilvēki par tiem nemēdz satraukties," teica pētījuma līdzautors un ledāju pētnieks Teds Pfefers no Kolorādo Universitātes. "Bet tas ir kā mazs spainis ar lielu caurumu apakšā. Tas nepietiks ilgam laikam, kādam gadsimtam vai diviem, bet kamēr šajos ledājos ir ledus, tas ir būtisks papildinājums globālajam jūras līmeņa pieaugumam."

Veicot mērījumus uz zemes, ledāju pētnieki mēra ledāja izmaiņas gar līniju, kas savieno augstāko punktu ar malu. Tad šie dati tiek attiecināti uz visu ledāju kopumā. Pētījumi tiek veikti vairāku gadu garumā, lai noteiktu izmaiņas ilgākā laika periodā. Lai arī šāda veida mērījumi ļoti precīzi raksturo mazus, atsevišķus ledājus, lielāku ledāju vai vesela kalnu masīva ledāju gadījumā iegūtie dati nav precīzi un dažkārt uzrāda pat vēl lielāku zudumu nekā patiesībā.

"Novērojumi uz vietas visbiežāk tiek veikti tiem ledājiem, kuri ir vieglāk pieejami, kur, kā izrādās, kušana notiek straujāk nekā vidēji reģionā," paskaidroja Gārdners. "Tas nozīmē, ka attiecinot šos datus uz visu reģionu, jūs iegūstat pārāk lielus reģionālos zudumus."

Tikai pateicoties ICESat un GRACE datiem izdevās noteikt, ka mērījumi, kas veikti uz vietas, neatbilst patiesajai situācijai.

"Pateicoties GRACE un ICESat mums tagad ir daudz vairāk informācijas par reģioniem, kurus klāj ledāji," piebilda Gārdners. "Bez šiem neatkarīgajiem novērojumiem mēs nevarētu pateikt, ka virszemes mērījumi ir neobjektīvi."

NASA JPL

Komentāri

  1. spocins tieši 20.05.2013 domāja šādi:

    Interesanti, vienīgi runājot par lieliek kušanas apmēriem skaidrāks skats rastos runājot nevis par izkusušiem kilogramiem, bet gan tonnām.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE