Atlantijas okeāna straume nepalēninās
Publicēts: 5.04.2010
Atlantijas okeāna straumju sistēma sastāv no vairākām straumēm, ieskaitot Golfa straumi. Šī sistēma nogādā silto ūdeni no tropiskajiem platuma grādiem uz Atlantijas okeāna ziemeļu reģioniem. Grenlandes apkaimē ūdens atdziest, nogrimst dziļākos slāņos, un kā vēsa, dziļāka straume dodas atpakaļ uz siltajiem ūdeņiem. Šī ir viena no daudzajām straumju sistēmām, kas nodrošina siltuma apmaiņu uz Zemes.
Jaunākajos NASA pētījumos tika analizēta šīs sistēmas darbība pēdējo 15 gadu laikā. Izrādās, ka straume nav palēninājusies. Pavisam nesenā pagātnē tā ir pat sākusi plūst ātrāk.
Šos pētījumus veica okeanogrāfs Džošs Villis no NASA JPL, izmantojot mākslīgo pavadoņu un okeāna monitorēšanas sistēmu boju datus.
Jaunākie klimata modeļi prognozēja, ka šai straumju sistēmai ir jākļūst lēnākai, jo siltumnīcas gāzes uzsilda planētu un kūstošie ledāji palielina saldūdens ieplūdi okeānā.
"Silts saldūdens ir vieglāks un grimst sliktāk kā auksts un sāļš ūdens," teica Villis.
Ja šī sistēma nedarbotos, Ziemeļatlantijas klimats kļūtu ievērojami vēsāks. Zinātnieki spriež, ka pirms 12 000 gadiem straujā temperatūras pazemināšanās pēdējā ledus laikmeta beigās radās, kūstot ledājiem un saldūdenim atšķaidot okeāna sāļo ūdeni. Straume palēninājās, un Atlantijas okeāna ziemeļu reģioni saņēma mazāk siltuma.
Agrāk straumes ātrumu mērīja, izmantojot kuģus un dažas bojas, kas atradās okeāna dzelmē vidējos platuma grādos. Villis izmantoja jaunākos datus no NASA mākslīgajiem pavadoņiem, kas mēra jūras virsmas augstuma izmaiņas, kā arī datus no Argo boju masīva, kurā ietilpst aptuveni 3000 automatizēto boju, kas mēra temperatūru, sāļumu un straumju ātrumu.
Izmantojot šo datu apjomu, Villis analizēja uz ziemeļiem plūstošo straumes daļu no Portugāles līdz Ņujorkai. Laika posmā no 2002. līdz 2009. gadam straumes ātrumā netika novērotas nekādas izmaiņas. Pirms 2002. gada nebija uzstādīts Argo masīvs, tādēļ Villis izmantoja tikai mākslīgo pavadoņu veiktos mērījumus, kas liecināja, ka laika posmā no 1993. līdz 2009. gadam straumes ātrums pieaudzis par 20%.
Pretstatā globālās sasilšanas modeļiem, straume nekļūst lēnāka.
"Izmaiņas, kuras mēs novērojam, iespējams, ir daļa no dabīga cikla," teica Villis. "Nelielais ātruma pieaugums kopš 1993. gada saskan ar Atlantijas okeāna ciklisko sasilšanu un atdzišanu."
Gadījumā, ja straumju sistēma tomēr palēninātos, Villis neprognozē dramatisku iznākumu.
"Neviens neprognozē vēl vienu ledus laikmetu," viņš piebilda. "Pat ja straumes palēnināšanās bija nozīmīga pirms 12 000 gadiem, mums jāatceras, ka tad klimats bija daudz aukstāks. Mūsdienu modeļi, kad klimats kopumā ir siltāks, norāda, ka palēnināšanās atstātu daudz mazāku iespaidu."
"Tomēr Atlantijas straumju sistēma ir svarīgs klimatu regulējošais faktors," turpināja Villis. "Daži uzskata, ka straumes cikliskās izmaiņas sasilda un atdzesē visu Ziemeļatlantiju, izmainot nokrišņu daudzumu un, iespējams, viesuļvētru skaitu."
NASA JPL
Komentāri
