ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Antarktīdas austrumu daļā sabrūk ledus šelfs


Publicēts: 5.04.2022

Lielāku un mazāku ledus fragmentu atšķelšanās no ledus šelfiem Antarktīdas krastos nav nekāds ārkārtējs notikums. Tā parasti dzimst aisbergi. Daudz retāk sabrūk pats ledus šelfs. 2022.gada martā Antarktīdas austrumos tika novēroti abi notikumi. Ledus šelfa sairšana izmainīja Antarktīdas krasta līniju. Ledus šelfa sabrukšana notika ļoti strauji.

2022.gada marta sākumā ledus šelfs, kas "barojās" no Glencera (Glenzer) un Kongera (Conger) ledājiem, vēl bija vesels. Marta vidū tas jau bija sadalījies. Attēlos, kas iegūti ar OLI (Operational Land Imager) instrumentu, ar kuru aprīkots Landsat 8 satelīts, redzamas iespaidīgās pārmaiņas.

"Viss ledus šelfs sabruka nieka divās nedēļās," stāstīja glaciologs Kristofers Šūmans no Merilendas universitātes Baltimorā (ASV). Ledus šelfa atliekas pēc tam izklīda Boumana (Bowman) salai pieguļošajos ūdeņos. "Tas viss ilga mazāk kā mēnesi. Tas tik bija pārsteigums!"

Attēlos, kuri fotografēti ar NASA Aqua un Terra satelītiem, redzama ledus šelfa sabrukšana.

Pirmajā attēlā, kas tapis 2022.gada 22.februārī, redzams vēl veselais šelfs. Izmaiņas tajā tika novērotas pēdējos divus gadus. Šelfs, atšķeļoties aisbergiem, zaudēja ledu ar ātrumu vidēji 1 km^2 dienā.

2022.gada marta sākumā Glencera ledāja pusē atšķēlās 144 km^2 liels aisbergs, kuru nodēvēja par C-37. Līdz 12.martam no C-37 bija atšķēlušies vairāki mazāki aizsbergi un tā platība samazinājās līdz 81 km^2. Tik milzīga ledus gabala atškelšanās visticamāk nozīmēja, ka šelfa piesaiste Boumana salai bija ļoti vāja. Tas nozīmēja, ka šelfs bija nestabils un visticamāk bija nolemts sabrukumam.

Marta vidū Antarktīdas austrumu daļā atmosfēras straumju rezultātā tika novērota netipiski augsta temperatūra. Okeāna pastiprinātā viļņošanās un spēcīgie vēji sekmēja šelfa sabrukšanu. Ledus, kas saistīja šelfu ar Kongera ledāju, sadalījās.

Trešajā attēlā (MODIS) redzams šelfs 2022.gada 16.martā. No tā izveidojies vēl lielāks aisbergs - C-38, kura platība bija aptuveni 415 km^2. Pēdējā attēlā redzama situācija 2021.gada 21.martā, kad lielākā daļa šelfa ledus ir sadalījusies un izklīdusi Antarktīdas krastam pieguļošajos okeāna ūdeņos.

Ledus šelfa sabrukšana netiešā veidā ietekmē jūras līmeņa celšanos, jo Antarktīdas piekrastes ledus šelfi ir buferzona, kas palēnina ledāju masas ieplūšanu okeānā. Kad šelfs sabrūk, ledāji daudz straujāk virzās uz okeānu. Protams, šelfs, kas sadalījās, un tam pieguļošie ledāji Antarktīdas mērogos ir nelieli, un tā ietekme uz jūras līmeni būs minimāla. Daudz vairāk zinātniekus satrauc vieta, kur notika šīs izmaiņas.

"Līdz šim visi novērotie dezintegrācijas procesi bija novēroti Antarktīdas rietumu daļā. Austrumu daļa tika uzskatīta par relatīvi stabilu," skaidroja Katrīna Vokere no Vūdsholas Okeanogrāfijas institūta. "Šis notikums ir tāds kā demonstrējums tam, ko mēs varam sagaidīt no citiem daudz masīvākiem ledus šelfiem, ja tie turpinās kust un kļūt nestabili. Tad jūras līmeņa paaugstināšanās palēnināšana vairs nebūs iespējama."

NASA Earth Observatory

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas: