Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Viss labais nāk no augšienes (2050/0)


Publicēts: 25.10.2009

Toronto un Merilendas universitāšu zinātnieki ir secinājuši, ka dažu minerālu, kas atrodami Zemes dzīlēs, izcelsme meklējama kosmosā.

"Ekstrēmā temperatūra, pie kuras veidojās Zemes kodols pirms aptuveni 4 miljardiem gadu, būtu pilnībā izvilkusi ikvienu dārgmetālu no garozas un pārvietojusi to uz kodolu," teica Džeims Brenans no Toronto universitātes.

"Nākamais jautājums ir, kādēļ Zemes garozā ir nosakāms, pat rokams daudzums tādu metālu kā platīns un rodijs. Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka šie elementi tur nevarēja nonākt nekāda zināma iekšēja procesa rezultātā, bet, visticamāk, tie uzradās no ārpuses, piemēram, ārpuszemes izcelsmes komētu un meteorītu "lietus" rezultātā," turpināja Brenans.

Jau labu laiku ģeologi spekulēja, ka pirms 4,5 miljardiem gadu Zeme bija aukstu iežu masa sajaukta ar dzelzi, kas izkusa karstumā, kurš radās, saduroties masīviem planētas izmēra objektiem un atdalot dzelzi no iežiem, izveidojot kodolu.

Brenans un Viljams Makdonugs no Merilendas universitātes izveidoja šī procesa simulāciju, nodrošinot līdzīgu temperatūru un spiedienu. Iežu un metālu maisījums tika pakļauts temperatūrai, kas pārsniedza 2000oC.

Simulācijā tika konstatēts, ka ieži atbrīvojās no metāla. Ģeologi pieņem, ka līdzīgs process noticis arī Zemes veidošanās laikā. Tādēļ, visticamāk, dārgmetāli, kas atrodami Zemes garozā mūsdienās, ir nākuši no kosmosa meteorītu un komētu veidā.

"Ārpuszemes izcelsmes "lietus" varētu izskaidrot vēl vienu noslēpumu - kā Zemes garozā nonācis ūdeņradis, ogleklis un fosfors - dzīvībai svarīgās sastāvdaļas, kuras būtu iznīcinātas Zemes veidošanās pirmsākumos," piebilda Brenans.

University of Toronto

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE