Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Polu maiņa var notikt salīdzinoši īsā laika periodā (1668/0)


Publicēts: 15.10.2014

Iedomājieties, ka, pamostoties no rīta, visi kompasi rādītu uz dienvidpolu nevis ziemeļpolu. Tas nemaz nav tik nereāli, jo Zemes magnētiskais lauks ir apmeties otrādāk daudreiz. Jāpiebilst gan, ka tas nenotiek vienas nakts laikā. Magnētiskais lauks ir stabils tūkstošiem līdz miljoniem gadus, bet tad līdz šim nenoskaidrotu iemeslu dēļ, tas vājinās un dažu tūkstošu gadu laikā maina virzienu. Tomēr dažkārt tas var notikt ātrāk.

Starptautiska zinātnieku grupa no Itālijas, Francijas, Kolumbijas un Kalifornijas universitātēm ASV ir atklājuši, ka pēdējā magnētiskā lauka virziena maiņa pirms aptuveni 786 000 gadiem notika ļoti ātri - mazāk nekā 100 gados.

"Tas ir pārsteidzoši, cik ātri notika šī maiņa," teica Kortneja Spreina no Kalifornijas universitātes Berklejā. "Paleomagnētiskie dati ir labi saglabājušies. Šis ir līdz šim labākais ieraksts par to, kas notiek maiņas laikā un cik ātri tā var notikt."

Jaunākie pētījumi liecina, ka šobrīd Zemes magnētiskais lauks vājinās aptuveni 10 reizes ātrāk nekā prognozēts. Daži ģeofiziķi uzskata, ka magnētisko polu maiņa varētu notikt nākamo dažu tūkstošu gadu laikā.

Lai arī magnētiskā lauka virziena maiņa ir planētas mēroga notikums, kuru nosaka konvekcijas procesi kodolā, līdz šim nav atklāti pierādījumi par katastrofām, kas būtu saistītas ar šiem notikumiem. Mūsdienās polu maiņa varētu radīt haosu elektriskajos tīklos, radot strāvas, kas izraisītu pārslodzi.

Tā kā Zemes magnētiskais lauks sargā dzīvību no Saules lādētajām daļiņām un kosmiskā starojuma, kuri rada ģenētiskas mutācijas, tā pavājināšanās vai īslaicīgs zudums varētu palielināt ļaundabīgo audzēju gadījumu skaitu. Vēl lielākas briesmas dzīvībai draudētu, ja pirms polu maiņas būtu vērojami nestabila magnētiskā lauka periodi.

"Mums būtu vairāk jādomā, kādu efektu tas varētu atsāt uz dzīvību," teica Pauls Renne.

Jaunākie rezultāti ir balstīti uz magnētiskā lauka virziena mērījumiem sena ezera nosēdumos Apenīnu kalnu Sulmona baseinā, kas atrodas uz austrumiem no Romas Itālijā. Nosēdumu slāņus ieskauj vulkānisko pelnu slāņi. Spreina un Renne izmantoja argona-argona metodi, lai noteiktu vulkānisko pelnu slāņu vecumu.

Tā kā nosēdumu slānis bija veidojies vairāk nekā 10 000 gadu ilgā periodā, zinātnieki varēja interpretēt datus un noteikt, ka par magnētiskā lauka virziena maiņu vēstošais slānis ir veidojies aptuveni pirms 786 000 gadiem. Šo maiņu dēvē arī par Matujamas-Brunhes maiņu.

"Tas ir pārsteidzoši, ka starp pretējas polaritātes lauka un normālu lauka ierakstiem pa vidu praktiski nekas nav, kas nozīmē, ka tam bija jānotiek ļoti ātri, iespējams mazāk nekā 100 gadu laikā," teica Renne. "Mēs nezinām vai nākamā maiņa notiks tikpat ātri."

Atklājumi varētu palīdzēt zinātniekiem saprast, kā un kāpēc Zemes magnētiskais lauks reizēm maina polaritāti.

Dati liecina, ka pirms pēkšņās maiņas par 180 grādiem bija vērojams aptuveni 6000 gadus ilgs nestabilitātes periods, kura laikā iestājās divi aptuveni 2000 gadus ilgi periodi ar ļoti vāju magnētisko lauku.

Renne plāno turpināt ezera nogulumu izpēti, lai rastu skaidrību, vai Zemes magnētiskā lauka polaritātes maiņa ir saistāma ar klimata izmaiņām.

 

University of California Berkeley

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE