NASA kopsolī ar Holivudu: Reāla misija uz Zemes centru
Publicēts: 16.07.2003
Piedāvājums Holivudas stilā izpētīt Zemes centru – izspridzināt Zemes virsmā plaisu, kurā nolaist zondi aiz tonnām izkausēta dzelzs, kas izlauztu ceļu uz kodolu.
Zemes vēdera izpēte ir augsta lidojuma projekts zinātnieku izpratnē, bet tas noteikti sniegtu daudz vērtīgu datu. Cietais iekšējais kodols rotē daudz ātrāk kā ārējais, kas ir šķidrs un nosaka Zemes magnētisko lauku. Bet zinātnieki nezina kādēļ pastāv tieši šāds mehānisms, nedz arī precīzu kodola sastāvu un temperatūru.
Ja turpmākie pētījumi pierādīs, ka kodola ekspedīcija varētu izdoties, tad tā noteikti izmaksu ziņā būs salīdzināma ar daudziem kosmosa izpētes projektiem. Idejas autors ir Dāvids Stīvensosns – planetārais zinātnieks, kas strādājis vairākos NASA projektos.
Zemes sašķelšana
Stīvensons paredz, ka vislabākais veids, lai iegūtu nepieciešamo spraugu, dziļumā un garumā kas sasniegtu vairāku futbola laukumu izmērus, platumā nepārsniedzot 30 centimetrus, ir pielietot kodolsprādzienu. Notikuma stiprums varētu atbilst 7 ballēm pēc Rihtera skalas.
Vismaz 100 000 karstas dzelzs uzreiz jāielej spraugā, kopā ar labi aizsargātu zondi, kuras izmēri nepārsniegs greipfrūtu.
„Tiklīdz jūs esat to izdarījuši, sprauga tālāk attīstīsies pati,” izskaidroja Stīvensons. Dzelzs, kas ir daudz blīvāka nekā Zemes ārējie apvalki, ar savu masu pletīs spraugu savā ceļā uz planētas kodola ārējo slāni, kas atrodas aptuveni 3000 kilometrus zem virskārtas. Zonde pārvietosies ar ātrumu aptuveni 16 km/h. Plaisa aiz dzelzs aizvērsies pati.
Nedēļām ilgajā ekspedīcijā paredzēts noteikt apkārtējās vides temperatūru, elektrisko vadītspēju un kodola ķīmisko sastāvu. Stīvensosns ir aprēķinājis, kas nepieciešamais dzelzs daudzums uz Zemes tiek saražots nedēļas vai pat mazākā laikā.
„Mēs esam iztērējuši vairāk nekā 10 miljardus dolāru, lai ar automātiskajām zondēm izpētītu citas planētas,” stāstīja Stīvensosns. „Bet mūsu pašu planētā mēs neesam bijuši zemāk par 10 kilometriem.”
Lielākā daļa visuma atrodas virs mums un ir tukša, Stīvensosns piebilda, lai gan „zem mums esošā daļa ir pilna ar interesantām un lielākoties nezināmām lietām.”
Kā filmās
Kosmosa kuģis signālus nosūta ar radioviļņu palīdzību. Bet planētai cauri tie neiet, tādēļ šajā ekspedīcijā Zemes zonde sevi deformēs, lai radītu zemas intensitātes viļņus un nosūtītu datus ar skaņas palīdzību.
„Iedomājaties, ka zonde pulsē kā sirds,” skaidroja Stīvensons. „Tā iekustinās apkārt esošo materiālu un tādejādi radīs skaņas vilni, kas ceļos prom no zondes uz Zemes virsmu.”
Ideja mazliet atgādina ne pārāk sen izlaisto filmu „Kodols” (The Core), kurā „terranauti” ceļoja uz planētas dzīlēm, lai atkal iekustinātu kodolu, kurš bija apstājies, līdz ar to radot kataklizmas uz Zemes virsmas. Bet Stīvensons pastāstīja, ka pirmie pētījumi šajā jomā notikuši jau vairākus gadus iepriekš, tādēļ spekulācijas, ka NASA adaptē ideju no filmas, ir nevietā.
„Bet filma mani pamudināja savas idejas darīt zināmas atklātībai,” viņš piebilda.
Zinātnieks, kas pēta Zemes un citu planētu izcelsmi un evolūciju, tomēr atzina, ka tik agrīnā stadijā, nav iespējams noteikt, vai šāda ekspedīcija noritētu veiksmīgi.
„Tas tā arī bija pirms pirmajām kosmiskajām ekspedīcijām, vai Manhatanas projekta 1940. gadā,” viņš teica. „Acīmredzami, ka nevar neko prognozēt, kamēr noticis pamatīgs izpētes projekts. Mēs nevaram neko prognozēt.”
SPACE.com
Komentāri
