Eskeri, drumlini un komētas aste
Publicēts: 16.04.2010
Cerams, ka ģeologi izlabos šos interesantos ģeoloģisko veidojumu nosaukumus. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka tie ir nevis ledāju atstātas pēdas, bet gan liecības, ka Zeme ir vairākas reizes lidojusi cauri komētas astei.
Eskeri ir līkumotas, dažus desmitus metrus augstas grēdas, kas atgādina dzelzceļa uzbērumus. Nereti tās tiek izmantotas kā dabīgi izveidoti ceļi, kas dažkārt stiepjas pat simtiem kilometru garumā.
Drumlini, savukārt, ir piliena formas pakalni, kuru augstums ir daži desmiti metru, bet garums - simtiem metru. Parasti tie vienkopus ir vairāki, kā arī to orientācija vienā tādā drumlinu laukā visiem pakalniem ir vienāda.
Ģeologi uzskata, ka šos veidojumus aiz sevis ir atstājuši ledāji, bet pastāv divas problēmas.
Pirmkārt, to uzbūve. To ārējo slāni veido māls, kas veidojies saskarsmē ar ūdeni, un nogulsnes ar fosiliem piejaukumiem. Šis sajaukums pārklāj iekšējo kodolu, kuru veido haotiski izvietoti klinšu bluķi, kuros vispār nav fosīliju. Šķiet, ka iekšējais kodols vispār nav atradies saskarsmē ar ūdeni. Kā šāda struktūra varēja izveidoties?
Otrā problēma ir šo veidojumu neveidošanās mūsdienās. Ja jau eskeri un drumlini ir saistīti ar ledājiem, tad kādēļ tie neveidojas mūsdienās?
Miltons Zismans un Frenks Vallass uzskata, ka šie ģeoloģiskie veidojumi ir atlūzas, kas palikušas uz Zemes pēc tam, kad planēta vairākkārt ir lidojusi cauri milzu komētas atstātajai astei. Tas izskaidrojot arī eskeru un drumlinu izvietojumu. Parasti tie ir izkārtoti paralēlās līnijās.
Tas izskaidrojot arī to iekšējo struktūru. Klinšu veidojumi esot komētas atlūzas, tādēļ tajos nav fosilo piejaukumu. Savukārt, ārējais slānis ir veidojies vēlāk, ūdens un ledus ietekmes rezultātā.
Šī versija palīdz izskaidrot arī neparasto klints bluķu formu un iesvītrojumu, kas pārsvarā ir paralēli objekta garākajai asij.
Zismans un Vallass norāda, ka ledus laikmets, kurš tiek saistīts ar eskeru un drumlinu veidošanos, visticamāk ir komētas astes iedarbības sekas. Zeme tolaik tika ietīta putekļu mākonī, kas neļāva Saules gaismai sasniegt virsmu, un tādēļ Zeme strauji atdzisa.
Šī nav jauna ideja. Ļoti daudzi zinātnieki piekrīt idejai, ka Zemi ar dažādiem resursiem savulaik ir apgādājušas tieši komētas.
Tomēr Zismana un Vallasa ideju nāksies pārbaudīt daudz rūpīgāk. Kādi ir pierādījumi izotopu līmenī? Ja šie klints bluķi ir nākuši no komētas, tajos esošie izotopi atšķirsies no Zemes iežos sastopamajiem. Ja zinātnieki šo analīzi ir jau veikuši, tad savos pētījumu rezultātos to nav pieminējuši.
Arī fakts, ka eskeru un drumlinu veidošanās nav novērota īsajā laika periodā, kopš ir uzsākta to pētīšana, nenozīmē, ka tie nav veidojušies pagātnē, kad ledāji daudz skarbāk ietekmēja Zemes seju. Patiesībā, jaunākajos ziņojumos par Antarktīdas ledājiem, tiek minēta drumlinu veidošanās.
Galu galā, ir diezgan grūti iztēloties, kā atlūzas, kas ar milzīgu ātrumu brāžas cauri atmosfērai, varētu nokrist uz Zemes un izveidot pilienveida formas krāvumus vai līkloču grēdas simtiem kilometru garumā.
Papildus iespēja pārbaudīt šīs idejas pareizību, ir pārliecināties, ka ģeoloģisko veidojumu centrā esošajiem klints bluķiem ir raksturīgā "garoziņa", kas veidojas, ārējam slānim izkūstot, lidojot cauri atmosfērai. Līdz šim tāda nav novērota.
Lai arī Zismana un Vallasa ideja šķiet ļoti nepamatota un "no pirksta izzīsta", nevar noliegt, ka pagātnē Zemi ir veidojuši ārpuszemes izcelsmes spēki. Ir pierādīts, ka Saules sistēmu ir ietekmējušas tuvu garām lidojošas zvaigznes un tās pavadošie ledus un putekļu diski. Visticamāk, ka šie notikumi ir būtiski izmainījuši Zemes "seju".
Ir skaidrs, ka apstākļus uz Zemes nosaka starpplanētu un starpzvaigžņu vide. Šo iespaidu mēs tikai tagad sākam apjaust. Mums ir nepieciešamas arvien jaunas hipotēzes, kas mudina iepazīt visas iespējas. Mēs tikai nedrīkstam aizmirst, ka akli ticēt nevar nekam. Viss ir jāpārbauda.
Technology Review
Komentāri
