Diennakts uz Zemes kļūst garāka
Publicēts: 8.12.2016
Fantastiski! Beidzot mums būs vairāk laika, lai paspētu visu iecerēto. Nāksies gan nedaudz apbēdināt tos, kas neplāno dzīvot miljoniem gadu, jo pēdējo 27 gadsimtu laikā vidējais pieaugums ir 1,8 milisekundes gadsimtā, kas nozīmē, ka Zemes diennakts par veselu minūti kļūs garāka 3,3 miljons gados. Pētījumā, kuru veica Lielbritānijas zinātnieki, izdevās precizēt agrāk aprēķinātās vērtības, kas bija 2,3 ms gadsimtā un 1 minūtes pieaugumam vajadzēja 2,6 miljons gadu.
"Tas ir ļoti lēns process," teica Leslijs Morisons. "Aprēķini ir aptuveni, jo ģeofizikālie spēki, kas iedarbojas uz Zemes griešanos, var mainīties tik ilgā laika periodā. Ledus laikmeti var izjaukt šos vienkāršos aprēķinus."
Agrākās 2,3 sekundes tika aprēķinātas, ņemot vērā Mēness bremzējošo ietekmi.
Morisona vadītā pētnieku grupa izmantoja gravitācijas teorijas par Zemes kustību ap Sauli un Mēness kustību ap Zemi, lai aprēķinātu Saules un Mēness aptumsumu laikus. Tad viņi noteica, kurā vietā uz Zemes tos varēja redzēt, un salīdzināja ar aptumsumu novērojumiem, kurus pierakstījuši senie babilonieši, ķīnieši, grieķi, arābi u.c. Atklājās, ka teorētiskā novērošanas vieta nesakrita ar tām vietām, kur reāli tika novēroti konkrētie aptumsumi.
Šīs nobīdes atklāj, kā Zemes griešanās ir mainījusies kopš 720.gada pirms mūsu ēras, kad cilvēki ir sākuši reģistrēt aptumsumus.
Zemes rotāciju ietekmē Mēness, Zemes formas izmaiņas (ledāju palielināšanās un samazināšanās), elektromagnētiskā mijiedarbība starp mantiju un kodolu, kā arī vidējā jūras līmeņa izmaiņas.
Visu pētījumu iespējams izlasīt žurnālā "Proceedings of the Royal Society A".
The Royal Society
Komentāri
