Svešie Mono ezerā
Publicēts: 6.10.2009
Ja jums kādreiz izdodas pabūt Josemitas nacionālajā parkā, nepalaidiet garām izdevību pastaigāt gar Mono ezera krastiem. Tālumā redzamie Sjerra Nevadas kalni tikai papildina dabas mežonīgo skaistumu. Gadījumā, ja dubļainajā piekrastē satiksiet ģeomikrobioloģi Felisu Volfu-Simonu, pajautājiet viņai par svešajiem, kas, iespējams, mitinās zem jūsu kājām.
Mēs domājam, ka citplanētieši ir jāmeklē uz citām planētām un pavadoņiem - Mēness neredzamā puse, Marsa dzīles, Eiropa vai Encelads. Felisa Volfa-Simona uzskata, ka mūsu priekšstatiem un zināšanām nezināmas dzīvības formas varētu mitināties tepat mūsu acu priekšā.
Ja zinātnieces pētījumi vainagosies ar panākumiem, tad Mono ezers kļūs par pirmo vietu Saules sistēmā, kur tiks atklāti citplanētieši. Pat ja svešie netiks atklāti un turpinās slēpties ezera dūņās, Simonas darbs paplašinās zināšanas par dzīvības izcelšanos un pastāvēšanu uz Zemes.
Mono ezerā Simona pēta mikroorganismus, kas savā dzīves ciklā izmanto arsēnu. Arsēns tev un man nozīmē indi. Mūsu organismi plaši izmanto fosforu. Tas ir viens no dzīvības pamatelementiem. Ķīmiski arsēns veikli prot izlikties par fosforu, ielavīties šūnās un iekļauties bioloģiskajās ķēdēs un sastāvdaļās. Tomēr tas neuzvedas kā fosfors. Tas ir kā zilonis trauku veikalā. Arsēns sev līdzi nes iznīcību. Tomēr, ne visiem - daži mikroorganismi arsēnu uzskata par savu draugu.
Mono ezers ir slēgta ūdenstilpne bez noteces. Visi minerāli, kas tiek izskaloti no kalniem, paliek ezerā. Tai skaitā arsēns, kura koncentrācija 700 reizes pārsniedz pieļaujamo drošības normu. Ūdeni no ezera nedzeriet!
Neskatoties uz milzīgo arsēna koncentrāciju, ezerā dzīvo daļa mikrobu, kas tur jūtas ļoti labi. Tie ne tikai pacieš šo kaitīgo elementu, bet izmanto to savas dzīves ciklā. Volfa-Simona vēlas noskaidrot, ko vēl šie mikroorganismi var izdarīt ar arsēnu. Lielais jautājums, uz kuru viņa vēlas rast atbildi, ir - vai Mono ezera organismi ir kļuvuši tik atkarīgi no arsēna, ka ir iekļāvuši to savās bioloģiskajās struktūrās fosfora vietā.
"Viskonservatīvākā ideja ir, ka mums izdosies atrast mikroorganismu, kas izskatās tāpat kā tie, ko mēs pazīstam, bet tas vēl līdz šim nezināmos veidos iemācījies izdzīvot augstā arsēna koncentrācijā. Iespējams, ka tas uzglabā arsēnu mums nezināmā formā," teica zinātniece. "Ekstrēmākais rezultāts būtu atrast organismu, kas pilnībā aizvietojis un nekad neizmanto fosforu."
Šāds atklājums būtu vairāk kā revolūcija zinātnes vēsturē. Tas nozīmētu, ka Mono ezerā mīt patiesi citplanētieši. Tas nozīmētu arī to, ka dzīvība uz Zemes, iespējams, attīstījusies dažādos laikos un ka pati dzīvības izcelšanās nav unikāla parādība. Šāds atradums viennozīmīgi palielinātu dzīvības pastāvēšanas iespējamību uz citiem Saules sistēmas objektiem un visumā vispār.
Šobrīd Simona analizē 2009. gada augustā savāktos ezera dūņu un ūdens paraugus. Aptuveni viens mililitrs parauga tiek ievietots mākslīgi izveidotā Mono ezera ķīmiskā sastāva šķīdumā. Viena mēģene ar ūdens paraugu, viena - ar dūņām. Abās mēģenēs tiek pievienota glikoze, vitamīni un citi labumi, kas nepieciešami dzīvības pastāvēšanai. Vienīgā atšķirība, ka fosfora vietā tiek pievienots arsēns. Ļoti daudz arsēna. Tā koncentrācija vairāk kā 40 000 reizes pārsniedz EPA rekomendēto drošības līmeni.
Kad dzidrais "ūdens" mēģenē saduļķojas, Simonas eksperiments ir pārgājis otrajā fāzē. "Ja tas kļūs duļķains, tas nozīmē, ka tur kaut kas aug," paskaidroja zinātniece. Tad viens mililitrs šķidruma tiek pārnests uz nākamo mēģeni, kur to atkal sagaida augsta arsēna koncentrācija. Šāda procesa mērķis ir tikt vaļā no visa fosfora, kas varētu būt pārnesies ar oriģinālo paraugu. Ja otrā mēģene saduļķojas, eksperiments tiek atkal atkārtots, pārnesot paraugu uz nākamo arsēna vidi.
"Sākumā mēs iegūsim organismus, kādus jau pazīstam. Tie varētu būt interesanti, bet tie būs piederīgi tai dzīvībai, kādu mēs esam pieraduši redzēt. Tad palēnām, laika gaitā mēs nonāksim līdz dzīvībai, kas var izdzīvot tīrā arsēna vidē," skaidroja Simona.
Līdz brīdim, kad tiks iegūti pirmie rezultāti ir jāgaida mēnešiem ilgi. Pat ja neizdosies atklāt citplanētiešus Mono ezerā, Simonas pētījumi paplašinās zināšanas par dzīvības veidošanos un attīstību uz Zemes, iespējams, papildinot zināmo mikroorganismu-ekstrēmistu klāstu ar jauniem un neparastiem piemēriem.
Astrobiology magazine
Komentāri
