Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Superdārzenis kartupelis varētu augt pat uz Marsa (596/4)


Publicēts: 9.03.2017

Marks Vatnejs parādīja, ka kartupeļus uz Marsa audzēt var - vajag nedaudz mēslus, ūdeni un veiksmi. Tā kā šis personāžs sastopams zinātniskajā fantastikā, realitātē neviens kartupeļus uz Marsa audzējis nav. Gandrīz... jo Starptautiskajā Kartupeļu centrā (CIP), kas atrodas Peru, tiek veikti eksperimenti, kuru ietvaros kartupeļi tiek audzēti Marsa videi maksimāli pietuvinātos apstākļos. Pārsteidzošākais ir tas, ka tas dārzenis aug!

Eksperiments, kura ietvaros kartupelis tika audzēts slēgtā telpā, kurā tika atveidoti Marsa videi līdzīgi apstākļi, sākās 2016.gada 14.februārī. CubeSat konteineru un vidi tajā, konsultējoties ar NASA Eimsa Kosmosa izpētes centra zinātniekiem, uzbūvēja Limas Inženierzinātņu un Tehnoloģiju universitātes (UTEC) speciālisti.

Projekta "Kartupeļi uz Marsa" ietvaros CIP zinātnieki cer noskaidrot ne tikai to, vai šo dārzeni var audzēt uz Marsa, bet arī noskaidrot, kā tas izdzīvo tajos reģionos uz Zemes, kuros šobrīd ir būtiskas klimata pārmaiņu sekas.

"Ja kultūra var paciest ekstrēmos CubeSat apstākļus, tad tai ir labas izredzes augt uz Marsa," pastāstīja Julio Valdivia-Silva no UTEC. "Mēs veiksim vairākas eksperimentu sērijas, lai noskaidrotu, kura šķirne der vislabāk. Mēs gribam noskaidrot, kādi ir minimālie apstākļi, lai kartupelis izdzīvotu."

CubeSat konteineris ir slēgta vide, kurā atrodas augsne, kas savākta no Pampas de La Joya tuksneša Peru dienvidos. Tajā iestādīts mums pazīstamais "bumbulis", kurš tiek apgādāts ar barības vielām bagātu ūdeni. Temperatūras kontroles sistēma atveido Marsa dienas un nakts temperatūras svārstības. Tiek nodrošināts tāds atmosfēras spiediens, kāds tas būtu uz sarkanās planētas, kā arī attiecīgais skābekļa un ogļskābās gāzes daudzums. Kartupeļa augšanu iespējams vērot arī tiešraidē.

"Mēs izmantojam ļoti sausu augsni, kāda atrodama tuksnesī Peru dienvidos. Tā ir viena no Marsam vislīdzīgākajām augsnēm, kāda atrodama uz Zemes," pastāstīja Kriss Makejs no NASA Eimsa Kosmosa izpētes centra.

Kartupelis ir ļoti pateicīgs šādu eksperimentu objekts, jo tam ir milzīgs ģenētiskais potenciāls pielāgoties ekstrēmiem apstākļiem. CIP paspārnē ir radītas šķirnes, kas pacieš gan izteikti sāļas augsnes, gan sausumu, tādejādi sniedzot iespēju mazajiem lauksaimniekiem izaudzēt ražas uz Zemes pat visai skarbos apstākļos.

Pirmie rezultāti liecina, ka Marsa iekarotājiem nāksies uzlabot Marsa "mazdārziņa augsni", lai tai būtu pareizā struktūra un nepieciešamās barības vielas.

"Tas bija patīkams pārsteigums, ka kartupeļi, kurus mēs esam selekcionējuši, lai tie izturētu abiotisku stresu, patiešām auga," teica Valters Amoros, piebilstot, ka vislabāk uzvedās kartupeļi, kuri selekcionēti augšanai augsnē, kurā ir ļoti augsta sāļu koncentrācija. Šo paveidu šobrīd audzē Bangladešas piekrastes rajonos, kur augsne ir ļoti "sāļa".

Lai arī nav zināms, vai šie eksperimenti ietekmēs Marsa misiju plānošanu, tie jau tagad ir uzrādījuši labus rezultātus, iegūstot šķirnes, kuras varēs izmantot uz Zemes, audzējot šo dārzeni skarbākos apstākļos, ar kādiem, iespējams, nāksies saskarties dažos reģionos klimata pārmaiņu rezultātā.

The International Potato Center

Komentāri

  1. makita tieši 9.03.2017 domāja šādi:

    Pieņemot, ka Marsa t'lielākoties ir stingri zem 0 grādiem, nesaprotu - kā, ārā stādot, Marsa aukstums nenobeigs lakstus?

  2. makita tieši 9.03.2017 domāja šādi:

    (marks vālbergs vai tomēr marks vatnejs?)

  3. Redaktors tieši 9.03.2017 domāja šādi:

    Es pieņemu, ka visticamāk viņi strādā ar pozitīvajām temperatūrām, kuras naktīs noslīd nedaudz zem nulles. Precīzāka informācija jāgaida kādā publikācijā.

    Jā, interesanti, kas ir Vālbergs...

  4. Elvijs tieši 10.03.2017 domāja šādi:

    Marsa saistībā viens cits jautājums radies pēc svaigā ziņojuma par līdzekļu piešķiršanu cilvēka misijai uz Marsu - ar ko un kā vispār (ideju/skiču līmenī?) ir plānots pacelties no Marsa atpakaļ augšā? Jo tomēr Marsa atmosfēras īpatnība ir, ka lielākā augstumā (70-100 km) "gaisa" blīvums ir pat nedaudz lielāks nekā uz Zemes (niecīgs, ja skatās uz spiedienu, bet būtisks, ja skatās uz nepieciešamo enerģijas daudzumu, lai sasniegto tādu augstumu, kad paātrināšanās līdz orbitālajam ātrumam netiek būtiski bremzēta.. Apollo misijas grūti salīdzināt gan mazāka orbītas ātruma, gan niecīgā vajadzīgā augstuma dēļ. Un uz Zemes ir "pilna noliktava" ar starta paātrinātājiem, bet ko darīs uz Marsa?






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE