Dzīve pazemē
Publicēts: 27.05.2008
Dzīve uz Zemes nav viegla, jo īpaši nesen atrastajām baktērijām, kas dzīvo aptuveni 1,6 km zem jūras pamata netālu no Kanādas krastiem. Lai cik tas izklausītos dīvaini, šīs dzīvās būtnes spēj ne tikai izturēt 100 grādus pēc Celsija, bet arī sekmīgi vairoties un izplatīties. Šādi ekstrēmisti uz Zemes liek zinātniekiem cerēt, ka uz Marsa iespējams dzīvo kādi līdzīgi mikroorganismi.
Pie Ņūfaundlendas krastiem zinātnieki veica uzrbumus dziļi zem jūras pamata. Jaunatrastās dzīvības formas pārspēj iepriekšējos rekordistus, kuri dzīvoja 842 metru dziļumā.
"Prokarioti ir mikroorganismi, kuriem nav kodolu. Sarežģītākajām dzīvības formām - dzīvnieku un augu valsts pārstāvjiem - šūnās ir kodols. Tie ir eikarioti," rakstīts Reuters ziņu izlaidumā.
Šie prokarioti tika izvilkti no nogulsnēm, kas iespējams veidojušās pirms 111 miljoniem gadu. Šādā dziļumā temperatūra svārstās no 60 līdz 100 grādiem pēc Celsija. Velsas universitātes profesors Džons Pārks tic, ka šīs mikrobiālās dzīvības formas var dzīvot vēl lielākā dziļumā, līdz pat 4km zem jūras dibena. Tādejādi nevar izslēgt iespēju, ka arī uz citām planētām dzīvība pastāv ļoti dziļi zem redzamās virskārtas.
"Ja šeit uz Zemes ir vērā ņemama pazemes biosfēra, tad tāda var būt arī uz citām planētām. Aplūkojot tikai Marsa virskārtu, mēs nevaram pateikt, vai uz sarkanās planētas ir vai nav dzīvība," piebilda Džons Pārks.
Agrāk tika mēģināts meklēt tiešus dzīvības pierādījumus. Šobrīd zinātnieki cenšas noskaidrot, vai uz Marsa ir apstākļi un nepieciešamie komponenti, lai dzīvība varētu pastāvēt. Protams, jāņem vērā, ka mūsu priekšstati par dzīvības izpausmēm ir atkarīgi no zināšanu apjoma, kas ir balstīts tikai un vienīgi uz vienas planētas floru un faunu.
Phoenix nav veidots, lai tas tieši meklētu dzīvas būtnes, bet gan lai analizētu Marsa virskārtu un meklētu ūdeni un izzinātu apstākļus uz sarkanās planētas tās vēsturē. Tagad, kad mūsu izpratne par dzīvībai derīgām vietām ir būtiski padziļinājusies, nākotnē jāapsver ekspedīcijas, kas veiks dziļākus urbumus Marsa dzīlēs. Iespējams, ka šo darbu veiks pirmie cilvēki, kas spers kāju tuksnešainajos klajumos.
Šobrīd nav izpētīts, kur šie pazemes mikroorganismi ņem enerģiju. Visticamāk jāizslēdz Saules gaisma, atstājot enerģijas ražošanu metāna un siltuma pārziņā.
Ir kāda problēma, kas kļūst aktuāla, atklājot dzīvību tik dziļi zem Zemes virskārtas. Globālās sasilšanas apkarošanas nolūkos tika aplūkota versija, ka varētu oglekļa dioksīdu aprakt zem zemes, lai mazinātu siltumnīcas efektu. Šai pazemes ekosistēmai tas nozīmētu pilnīgu katastrofu. Protams, kas mums cilvēkiem daļas gar kaut kādiem prokariotiem, kas dzīvo 1 km dziļumā... lai gan, šobrīd zinātniekiem nav ne mazākās nojausmas, kāda būtu atbildes reakcija uz šādu ielaušanos pazemes biosfērā.
Reuters
Komentāri
