Dzīvā senatne
Publicēts: 9.06.2008
Mikrobi sastāda aptuveni 1/3 daļu no Zemes biomasas. Tikai aptuveni 8000 ir daudz maz izpētīti. Tiek uzskatīts, ka uz Zemes kopumā dzīvo 3 000 000 mikroorganismu. Zināmo baktēriju klāstu ir papildinājusi suga, kas vairāk kā 120 000 gadus dzīvo Grenlandes ledājā aptuveni 3 km dziļumā.
Mikroorganisma spēja dzīvot tik zemā temperatūrā, augsta spiediena apstākļos un vidē, kurā ir maz skābekļa, kā arī niecīgs daudzums barības vielu, ir apbrīnojams atklājums, kas liek cerēt, ka dzīvība var pastāvēt ne tikai ekstrēmos apstākļos uz Zemes, bet arī citur Saules sistēmā.
Jaunā suga pieder pie visuresošajām, noslēpumainajām, ultra mazajām baktērijām, kuras ir tik niecīgas, ka spēj brīvi iziet cauri mikrobioloģiskajiem filtriem. Atsevišķas šā tipa baktēriju sugas ir atrastas pat īpaši attīrītā, destilētā ūdenī. "Ultra mazās šūnas varētu būt nezināmie piesārņotāji vidēs un medicīniskajos šķīdumos, kas tiek uzskatīti par steriliem, jo ir filtrēti caur mikrobioloģiskajiem filtriem," piebilda Dženifera Lovlanda-Kurtza, kas vadīja šo projektu.
Baktēriju niecīgais izmērs varētu būt viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, kādēļ tās ir izdzīvojušas tik bargos apstākļos. Chryseobacterium greenlandensis ir ģenētiskas radinieces baktērijām, kas atrodamas zivīs, jūras dubļos un atsevišķu augu saknēs. Nelielo polāro baktēriju saimi, kurā ietilpst aptuveni 10 polāro apvidu ledū un ledājos mītošas baktērijas, nu ir papildinājusi šī senatnes lieciniece.
Lai pētītu baktēriju laboratorijas apstākļos, tā tika atdalīta no ledus un audzēta bezskābekļa vidē, kurā ir maz barības vielu. Zinātnieki cer, ka šādu un līdzīgu baktēriju pētījumi palīdzēs saprast kā šūnas izdzīvo ekstremālos apstākļos un kādas izmaiņas tajās notiek laika gaitā.
PennState LIVE
Komentāri
