Divās tīrajās istabās atrod jaunus mikrobus
Publicēts: 7.11.2013
Kosmisko aparātu salikšanas tīrajās istabās dzīvo daudz mazāk mikrobu nekā citur uz Zemes. Mikrobiologi šajās telpās bieži veic pārbaudes, lai noskaidrotu, kuri no Zemes organismiem tur mitinās. Gadījumā, ja kaut kur ārpus Zemes tiks atrasti mikroorganismi, tiks veikta to pārbaude un salīdzināšana ar tīrajās istabās mītošo mikrofloru.
Tīro istabu uzkopšana ne tikai samazina mikroorganismu skaitu tajās, bet arī palīdz noskaidrot, kuri no tiem spēj izturēt sausumu, ķīmisko tīrīšanu, ultravioleto starojumu un barības vielu trūkumu. Šie izturīgie mikrobu pasaules pārstāvji ir tie, kas ir izturīgāki pret kosmisko aparātu sterilizācijas metodēm, tādām kā karsēšana un apstrāde ap peroksīdu.
"Mēs vēlamies labāk izprast šos organismus, jo spēja izdzīvot tīrajās istabās varētu tiem palīdzēt izdzīvot arī uz kosmiskā aparāta," teica mikrobiologs Parags Vaišampajans no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). "Šis konkrētais mikroorganisms spēj izdzīvot praktiski bez barības vielām."
Šīs baktērijas tik būtiski atšķiras no citām zināmajām baktērijām, ka tās tika klasificētas ne tikai kā jauna suga, bet arī kā jauna ģints. Tās atklājējs nodēvējis baktērijas par Tersicoccus phoenicis. Tersi latīņu valodā apzīmē vārdu tīrs. Coccus, kas grieķiski apzīmē ogu, apraksta baktērijas formu. Savukārt phoenicis ir atvasināts no NASA Marsa izpētes laboratorijas Phoenix nosaukuma. Šis kosmiskais aparāts tika gatavots startam, kad 2007. gadā šīs baktērijas tika pirmo reizi konstatētas Floridas tīrās istabas paraugā.
Ir zināmi arī citi mikroorganismi, kas ir atklāti tikai tīrajās istabās un nekur citur uz Zemes. Tomēr līdz šim nav bijis tā, ka divās attālās tīrajās istabās mitinās vienas sugas pārstāvji. NASA tīro istabu Kenedija Kosmosa centrā un Eiropas Kosmosa aģentūras tīro istabu Korou kosmodromā šķir aptuveni 4000 kilometru.
Izmantojot baktēriju DNS datubāzi, Vaišampajans atrada otro vietu, kurā jau agrāk bija atklāta šī baktērija. Par mikroorganismu Korou kosmodroma tīrajā istabā bija paziņojusi kādreizējā NASA JPL darbiniece Kristīne Moisle-Aišingere, kura šobrīd strādā Rēgensburgas universitātē Vācijā. Šajā datubāzē neizdevās atrast vēl kādu vietu, kur mitinātos šī baktērija.
"Mēs atrodam daudz baktēriju tīrajās istabās, jo tur mēs meklējam ļoti rūpīgi. Iespējams, ka šis pats mikroorganisms atrodas ārpusē augsnē, bet mums var neizdoties tur to identificēt, jo to skaitliski pārspēj citu mikrobu klātbūtne," paskaidroja Vaišampajans.
Vienā tējkarotē augsnes būs tūkstošiem reižu vairāk mirkobu tipu un miljardiem vairāk skaitliskā ziņā nekā visā tīrajā istabā kopā. Mikroorganismi, kuri spēj izturēt skarbus apstākļus, tīrajās istabās ir atrodamie vieglāk, jo tur ir novākti vājākie mikrobu pasaules pārstāvji.
"Tersicoccus phoenicis varētu mājot uz Zemes vietās, kur ir maz barības vielu, piemēram, alās vai tuksnešos," teoretizēja Vaišampajans.
Līdzīgā veidā tika atklāts Paenibacillus phoenicis, kurš līdz šim ir atrasts divās vietās uz Zemes - Floridas tīrajā istabā un urbumā 2,1 kilometru dziļumā Kolorādo štata molibdēna raktuvēs.
NASA JPL
Komentāri
