Cianīds - dzīvības avots uz Zemes?
Publicēts: 13.11.2009
Cianīdi mums asociējas ar indi. Vienu no cianīdiem - ūdeņraža cianīdu - plaši izmantoja nacistiskā režīma laikā gāzes kamerās. Inde, kas tika izmantota dzīvības atņemšanai, iespējams, ir komponents, kas nodrošinājis dzīvības rašanos uz Zemes.
Visticamāk, Zeme neradās ar jau bagātīgu organiskā materiāla klāstu. Tā veidojās pārāk tuvu Saulei, lai šādas molekulas veidotos no primordiālā putekļu un gāzu mākoņa.
Viena no iespējām ir, ka organiskās vielas ir veidojušās jau pēc tam, kad planēta bija noformējusies, piemēram, ķīmisko procesu rezultātā, kurus ierosinājuši atmosfērā sastopamie zibeņi. Jāņem vērā fakts, ka šādas ķīmiskās reakcijas atmosfērā varēja notikt tikai tad, ja tā ir bijusi piesātināta ar metānu un ūdeņradi. Pēdējie pētījumi liecina, ka šīs vielas atmosfērā nav bijušas pietiekamā daudzumā.
Citā versijā dzīvības pamatelementus uz Zemi ir nogādājušas komētas un asteroīdi, kuri satur daudz organisko materiālu. Spēcīgo triecienu radītais karstums, visticamāk, lielāko daļu organiskās matērijas ir sadedzinājis, pārvēršot par visparastāko oglekļa dioksīdu.
Kā mēs redzam, abi ceļi ir visai nepraktiski un mazefektīvi pietiekamas organisko vielu koncentrācijas iegūšanai uz Zemes.
Šobrīd ir uzradusies vēl viena versija. Jaunākajos eksperimentos ir atklājies, ka komētu un asteroīdu sadursmēs ir tikušas iznīcinātas viena veida organiskās molekulas, bet, iespējams, radušās pavisam citas.
"Agrāk tika uzskatīts, ka visa organiskā matērija, kas iziet cauri atmosfērai, tika uzkarsēta tik tālu, ka praktiski aizgāja bojā," pastāstīja Pīters Šulcs no Brauna universitātes. "Mūsu eksperiments parādīja, ka daži komponenti tomēr izdzīvoja."
Eksperimentā Šulcs kopā ar Seidži Sugitu no Tokijas universitātes simulēja asteroīdu un komētu sadursmi ar Zemi, šaujot polikarbonāta plastikāta lodītes ar ātrumu 6 km/s pa metāla mērķi. Lodītes iztvaikoja gluži tāpat kā komētas un asteroīdi, ietriecoties Zemē.
Uzliesmojumu spektrālā analīze atklāja interesantu pavērsienu. Materiāls, kas radās pēc trieciena, bija bagāts ar cianīdu. Visticamāk, ka cianīds radās ķīmiskajās reakcijās, kas noritēja starp asteroīda vai komētas atnesto oglekli un atmosfērā esošo slāpekli.
Cianīdu sastāvdaļas ir ļoti aktīvi reaģenti, tādēļ to esamība uz Zemes agrīnajās attīstības fāzēs varēja izraisīt daudz sarežģītāku organisko molekulu veidošanos. Īpaši svarīgs varēja izrādīties tieši slāpeklis, kas ir neatņemama aminoskābju sastāvdaļa. Jāpiebilst, ka asteroīdos un komētās slāpekļa parasti nav daudz.
Donalds Braunlijs no Vašingtona universitātes piekrīt, ka daļa no organiskā materiāla varēja izveidoties šādā veidā. Tomēr zinātnieks uzskata, ka pastāv arī citi veidi, kā organiskās vielas ir nonākušas uz Zemes. Piemēram, starpplanetārie putekļi, kas nosēžas daudz maigāk nekā asteroīdi un komētas. "Tie sasilst, bet netiek sadedzināti," viņš skaidroja.
New Scientist
