Kad okeāni vēl lidoja...

Publicēts: 31.10.2014
Latviešiem ir visai daudz pasaku un teiku par lidojošajiem ezeriem. Zināma daļa taisnības tajās ir, jo, pirms milzīgās ūdens masas, kuras klāj aptuveni 70% no planētas virsmas, nonāca uz Zemes, ūdens molekulas, mūsu potenciālie ezeri, jūras un okeāni, lidoja kosmosā. Ja par ūdens sākotnējo atrašanās vietu šaubu nav, tad līdz galam nav skaidrs, kas tieši…

Polu maiņa var notikt salīdzinoši īsā laika periodā

Publicēts: 15.10.2014
Iedomājieties, ka, pamostoties no rīta, visi kompasi rādītu uz dienvidpolu nevis ziemeļpolu. Tas nemaz nav tik nereāli, jo Zemes magnētiskais lauks ir apmeties otrādāk daudreiz. Jāpiebilst gan, ka tas nenotiek vienas nakts laikā. Magnētiskais lauks ir stabils tūkstošiem līdz miljoniem gadus, bet tad līdz šim nenoskaidrotu iemeslu dēļ, tas vājinās un…

Luna Incognita

Publicēts: 1.10.2014
Gaismas un tumsas spēles uz pelēcīgā Mēness virsmas fona ir ierasta aina gan tiem, kas uz Mēnesi skatās ar neapbruņotu aci, gan tiem, kas uz Zemes pavadoni lūkojas lielākā vai mazākā palielinājumā. Vēl salīdzinoši nesen dažus apgabalus tā arī nebija izdevies iepazīt. Vismazāk izpētītie joprojām ir Mēness polārie reģioni, kurus astronomi dēvē par Luna…

Līksna atgriežas Latvijā uz palikšanu

Publicēts: 10.07.2014
Pēc daudziem gadu desmitiem dzimtenē beidzot ir atgriezies pirmais identificētais Latvijā nokritušais meteorīts. Tas nokrita Līksnā, tagadējā Daugavpils novada teritorijā, 1820. gada 12. jūlijā. Atbilstoši nokrišanas vietai, meteorīts ieguva Līksnas vārdu un starptautisko apzīmējumu Lixna.

Tumsas un aukstuma valstība

Publicēts: 27.05.2014
Mēness tumšie un ēnās apslēptie reģioni jau izsenis ir fascinējuši zinātniekus, dažādu konspirācijas teoriju piekritējus un Pink Floyd fanus. Mūsu Zemes pavadoņa rotācijas ass slīpums ir 1,5 grādi. Tas nozīmē, ka dažas vietas polos nav nekad redzējušas Saules gaismu. Dažos krāteros, kuri redzami attēlā, valda mūžīgās tumsas un aukstuma valstība.

Neglītais dimants un okeāni Zemes dzīlēs

Publicēts: 13.03.2014
Iespējams, ka šis ir neglītākais no dimantiem, kādus tev nācies redzēt. Tomēr brūnganajā oglekļa kripatiņā slēpās neparasts dārgums, kuru izdevās atklāt Grēma Pīrsona (Albertas universitāte, Kanāda) vadītajai starptautiskajai zinātnieku grupai. Uz Zemes pirmo reizi atklātais minerāls ringvūdaits norāda uz milzīgu ūdens okeānu Zemes dzīlēs.

Yamato 000593 atdzīvina diskusijas par dzīvību uz Marsa

Publicēts: 28.02.2014
Visticamāk, kamēr netiks atrasti viennozīmīgi un neapgāžami pierādījumi, ka uz Marsa ir bijusi vai, gluži otrādi, nav bijusi dzīvība, šī diskusija nerims. NASA Džonsona Kosmosa centra un Rekatīvo dzinēju laboratorijas (JPL) zinātnieku komandas atradums atkal ir pielējis eļļu ugunij, paziņojot, ka pēc rūpīgas meteorīta Yamato 000593 analīzes, ir atrasti…

Jauns krāteris uz Mēness

Publicēts: 25.02.2014
Mēs zinām, ka uz Mēness nav atmosfēras. Tas nozīmē, ka nelūgtie viesi no kosmosa dzīlēm brīvi var sasniegt Mēness virsmu, atstājot tajā lielākus vai mazākus krāterus. To skaits, izvietojums un izmēri ir Zemes pavadoņa virsmā ierakstītā sadursmju vēsture, kura stiepjas 4,5 miljardus gadu senā pagātnē. 2013. gada septembrī savu ierakstu Mēness regolītā…

Medaļa kā no gaisa

Publicēts: 14.02.2014
Kas gan var būt labāks par zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs? Izcīnīt zelta medaļu Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos 2014. gada 15. februārī, jo todien un tikai tajā dienā olimpieši, kas iegūs zelta godalgu, saņems Čeļabinskas meteorīta piemiņas medaļu, kurā iestrādāts no kosmosa nokritušais akmens. Apskatot 15. februāra sacensību grafiku, ir saprotams,…

Vai globalā sasilšana slēpjas zem ūdens?

Publicēts: 10.02.2014
Globālās jūras virsmas temperatūras mērījumi, kas veikti pēdējos 30 gados ar dažādiem satelītiem, atklāj, ka pēdējos 15 gados jūras virsmas temperatūras paaugstināšanās ir kļuvusi lēnāka. Klimata pētnieki brīdina, ka tās nav globālās sasilšanas beigas, bet gan enerģijas plūsmu pārdale klimata sistēmās, jo īpaši veidā, kā okeāni uzkrāj siltumu.