ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zeme

Tik ļoti svarīgais slāpeklis

Tik ļoti svarīgais slāpeklis


Publicēts: 4.09.2015
Zemes atmosfēra satur aptuveni 78% slāpekļa. Veicot Zemes novērojumus ar satelītiem, zinātnieki meklē metodes, ar kuru palīdzību varētu konstatēt slāpekļa klātbūtni uz tālām citplanētām. Šis elements ir ļoti svarīgs planētas apdzīvojamības indikators, jo slāpeklis sniedz netiešas norādes par spiedienu uz planētas virsmas. Ja planētas atmosfērā ir daudz…
LADEE atrod neonu Mēness atmosfērā

LADEE atrod neonu Mēness atmosfērā


Publicēts: 18.08.2015
Retinātajā Mēness atmosfērā NASA zonde LADEE ir konstatējusi neona klātbūtni. Šo cēlgāzi uz Zemes plaši izmanto apgaismojuma iekārtās, jo elektriskajā laukā neons spīd sarkanīgi oranžā tonī. Tā kā neons Zemes atmosfērā un garozā ir sastopams ļoti niecīgā daudzumā, tas ir arī dārgs, aptuveni 50 reizes dārgāks par hēliju. Protams, tas, ka neons ir atklāts…
Kombuča kosmosā

Kombuča kosmosā


Publicēts: 30.07.2015
Kombuča jeb tējas sēne ir dzēriens, kuram tiek piedēvētas brīnumlīdzekļa īpašības. Simbiotiskā baktēriju un sēņu kultūra fermentē saldinātu melno vai zaļo tēju, saražojot saldskābu dzērienu. Tagad šīs baktērijas ir nokļuvušas ārpus Zemes un atrodas Starptautiskajā kosmiskajā stacijā (SKS). Tomēr tējas sēne kosmiskajā stacijā atrodas ne tādēļ, lai astronauti…
Pazemes ūdens resursi apdraudēti

Pazemes ūdens resursi apdraudēti


Publicēts: 17.06.2015
Aptuveni trešā daļa no Zemes lielākajiem pazemes ūdens krājumiem tiek strauji iztukšoti. Jāņem vērā, ka šobrīd nav zināms, cik daudz ūdens šajos krājumos vēl ir atlicis. Tas nozīmē, ka liela daļa Zemes iedzīvotāju tērē ūdeni, nezinot, cik ilgam laikam tā vēl pietiks. Šādi secinājumi iegūti Kalifornijas universitātes (UCI) vadītajā pētījumā, kurā izmantoti…
Blāvajam zilajam punktam aprit 25!

Blāvajam zilajam punktam aprit 25!


Publicēts: 14.02.2015
Ja jūs nogurdina sārto sirsniņu, piemīlīgo amoriņu un citu ķiņķēziņu pārbagātība, kas virpuļo ap Valentīna dienu, piedāvājam aizvietot tos ar "Blāvā zilā punkta" fotogrāfiju, kas tapusi 1990. gada 14. februārī. Attēla autors ir NASA kosmiskais aparāts Voyager 1, kurš tobrīd atradās aptuveni 40 astronomisko vienību attālumā no Saules.
Grenlandē dzelzs laikmetu atnesa kosmoss

Grenlandē dzelzs laikmetu atnesa kosmoss


Publicēts: 20.01.2015
Pirms aptuveni pieciem līdz desmit tūkstošiem gadu debesīs virs Grenlandes bija vērojama iespaidīga ugunsbumba. Brāžoties cauri atmosfērai, milzīgais objekts sadalījās vairākos gabalos. Atlūzas tika izkaisītas Grenlandes ledājos Keipjorkas pussalā. Pēc dažiem tūkstošiem gadu, pateicoties šiem meteorītiem, Grenlandē sākās dzelzs laikmets, aptuveni 300…
2014. gads bija siltākais kopš 1880. gada

2014. gads bija siltākais kopš 1880. gada


Publicēts: 18.01.2015
Ja arī brīžiem šķiet, ka ziemas un vasaras ir pārāk aukstas, tad vari būt drošs, ka globālā mērogā vidējās virsmas temperatūras uz Zemes pieaug. Nacionālās Okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) un NASA veiktā datu analīze liecina, ka 2014. gads bija siltākais kopš 1880. gada. Arī 10 karstākie gadi, izņemot 1998., ir reģistrēti pēc 2000. Zemes…
Vērtīgās ledus lodes

Vērtīgās ledus lodes


Publicēts: 14.12.2014
Krāteri uz Mēness liecina, ka no 4,2 līdz 3,8 miljardiem gadu senā pagātnē Saules sistēmas iekšējie reģioni piedzīvojuši intensīvu asteroīdu un komētu bombardēšanu. Šis iespaidīgo sadursmju periods sakrīt ar laika posmu, kad uz Zemes ir atklātas liecības par pirmajām dzīvības formām. Milzīgā ātrumā lidojošās ledus lodes varēja nogādāt uz Zemi un citiem…
Rimicaris hybisae - ideāls organisms Eiropas okeānam

Rimicaris hybisae - ideāls organisms Eiropas okeānam


Publicēts: 23.11.2014
Iztēlojieties Jupitera pavadoņa Eiropas okeāna dzīles. Tur, tāpat kā uz Zemes, varētu būt dziļūdens ģeotermālās atveres. Tātad arī dzīvība. Garneles Rimicaris hybisae veiksmīgi apdzīvo vienu nu visdziļāk esošajām ģeotermālajām atverēm. Niecīgie radījumi kārtu kārtām čum un mudž virs klinšainajiem pīlāriem, kas izverd karsto ūdeni. No kā tās tur pārtiek?
Kad okeāni vēl lidoja...

Kad okeāni vēl lidoja...


Publicēts: 31.10.2014
Latviešiem ir visai daudz pasaku un teiku par lidojošajiem ezeriem. Zināma daļa taisnības tajās ir, jo, pirms milzīgās ūdens masas, kuras klāj aptuveni 70% no planētas virsmas, nonāca uz Zemes, ūdens molekulas, mūsu potenciālie ezeri, jūras un okeāni, lidoja kosmosā. Ja par ūdens sākotnējo atrašanās vietu šaubu nav, tad līdz galam nav skaidrs, kas tieši…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!