Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zeme

2014. gads bija siltākais kopš 1880. gada

2014. gads bija siltākais kopš 1880. gada (1935/2)


Publicēts: 18.01.2015
Ja arī brīžiem šķiet, ka ziemas un vasaras ir pārāk aukstas, tad vari būt drošs, ka globālā mērogā vidējās virsmas temperatūras uz Zemes pieaug. Nacionālās Okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) un NASA veiktā datu analīze liecina, ka 2014. gads bija siltākais kopš 1880. gada. Arī 10 karstākie gadi, izņemot 1998., ir reģistrēti pēc 2000. Zemes…
Vērtīgās ledus lodes

Vērtīgās ledus lodes (1372/0)


Publicēts: 14.12.2014
Krāteri uz Mēness liecina, ka no 4,2 līdz 3,8 miljardiem gadu senā pagātnē Saules sistēmas iekšējie reģioni piedzīvojuši intensīvu asteroīdu un komētu bombardēšanu. Šis iespaidīgo sadursmju periods sakrīt ar laika posmu, kad uz Zemes ir atklātas liecības par pirmajām dzīvības formām. Milzīgā ātrumā lidojošās ledus lodes varēja nogādāt uz Zemi un citiem…
Rimicaris hybisae - ideāls organisms Eiropas okeānam

Rimicaris hybisae - ideāls organisms Eiropas okeānam (1698/0)


Publicēts: 23.11.2014
Iztēlojieties Jupitera pavadoņa Eiropas okeāna dzīles. Tur, tāpat kā uz Zemes, varētu būt dziļūdens ģeotermālās atveres. Tātad arī dzīvība. Garneles Rimicaris hybisae veiksmīgi apdzīvo vienu nu visdziļāk esošajām ģeotermālajām atverēm. Niecīgie radījumi kārtu kārtām čum un mudž virs klinšainajiem pīlāriem, kas izverd karsto ūdeni. No kā tās tur pārtiek?
Kad okeāni vēl lidoja...

Kad okeāni vēl lidoja... (1797/0)


Publicēts: 31.10.2014
Latviešiem ir visai daudz pasaku un teiku par lidojošajiem ezeriem. Zināma daļa taisnības tajās ir, jo, pirms milzīgās ūdens masas, kuras klāj aptuveni 70% no planētas virsmas, nonāca uz Zemes, ūdens molekulas, mūsu potenciālie ezeri, jūras un okeāni, lidoja kosmosā. Ja par ūdens sākotnējo atrašanās vietu šaubu nav, tad līdz galam nav skaidrs, kas tieši…
Polu maiņa var notikt salīdzinoši īsā laika periodā

Polu maiņa var notikt salīdzinoši īsā laika periodā (2759/0)


Publicēts: 15.10.2014
Iedomājieties, ka, pamostoties no rīta, visi kompasi rādītu uz dienvidpolu nevis ziemeļpolu. Tas nemaz nav tik nereāli, jo Zemes magnētiskais lauks ir apmeties otrādāk daudreiz. Jāpiebilst gan, ka tas nenotiek vienas nakts laikā. Magnētiskais lauks ir stabils tūkstošiem līdz miljoniem gadus, bet tad līdz šim nenoskaidrotu iemeslu dēļ, tas vājinās un…
Luna Incognita

Luna Incognita (1498/0)


Publicēts: 1.10.2014
Gaismas un tumsas spēles uz pelēcīgā Mēness virsmas fona ir ierasta aina gan tiem, kas uz Mēnesi skatās ar neapbruņotu aci, gan tiem, kas uz Zemes pavadoni lūkojas lielākā vai mazākā palielinājumā. Vēl salīdzinoši nesen dažus apgabalus tā arī nebija izdevies iepazīt. Vismazāk izpētītie joprojām ir Mēness polārie reģioni, kurus astronomi dēvē par Luna…
Līksna atgriežas Latvijā uz palikšanu

Līksna atgriežas Latvijā uz palikšanu (3260/3)


Publicēts: 10.07.2014
Pēc daudziem gadu desmitiem dzimtenē beidzot ir atgriezies pirmais identificētais Latvijā nokritušais meteorīts. Tas nokrita Līksnā, tagadējā Daugavpils novada teritorijā, 1820. gada 12. jūlijā. Atbilstoši nokrišanas vietai, meteorīts ieguva Līksnas vārdu un starptautisko apzīmējumu Lixna.
Tumsas un aukstuma valstība

Tumsas un aukstuma valstība (1524/0)


Publicēts: 27.05.2014
Mēness tumšie un ēnās apslēptie reģioni jau izsenis ir fascinējuši zinātniekus, dažādu konspirācijas teoriju piekritējus un Pink Floyd fanus. Mūsu Zemes pavadoņa rotācijas ass slīpums ir 1,5 grādi. Tas nozīmē, ka dažas vietas polos nav nekad redzējušas Saules gaismu. Dažos krāteros, kuri redzami attēlā, valda mūžīgās tumsas un aukstuma valstība.
Neglītais dimants un okeāni Zemes dzīlēs

Neglītais dimants un okeāni Zemes dzīlēs (1818/0)


Publicēts: 13.03.2014
Iespējams, ka šis ir neglītākais no dimantiem, kādus tev nācies redzēt. Tomēr brūnganajā oglekļa kripatiņā slēpās neparasts dārgums, kuru izdevās atklāt Grēma Pīrsona (Albertas universitāte, Kanāda) vadītajai starptautiskajai zinātnieku grupai. Uz Zemes pirmo reizi atklātais minerāls ringvūdaits norāda uz milzīgu ūdens okeānu Zemes dzīlēs.
Yamato 000593 atdzīvina diskusijas par dzīvību uz Marsa

Yamato 000593 atdzīvina diskusijas par dzīvību uz Marsa (1507/0)


Publicēts: 28.02.2014
Visticamāk, kamēr netiks atrasti viennozīmīgi un neapgāžami pierādījumi, ka uz Marsa ir bijusi vai, gluži otrādi, nav bijusi dzīvība, šī diskusija nerims. NASA Džonsona Kosmosa centra un Rekatīvo dzinēju laboratorijas (JPL) zinātnieku komandas atradums atkal ir pielējis eļļu ugunij, paziņojot, ka pēc rūpīgas meteorīta Yamato 000593 analīzes, ir atrasti…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE