Astronomi jūrā

Publicēts: 18.06.2008
Cik daudz dzīvniekus-astronomus jūs ziniet? Bites, kas orientējas pēc Zemes magnētiskā lauka. Putni, kas pēc Saules novietojuma spēj atrast ceļu uz ligzu. Ko mēs zinām par dzīvniekiem jūrās? Vai viņi ir draugos ar astronomiju? Izrādās, ka visparastākie roņi ir ļoti labi astronomi un zvaigžņotās debess pazinēji, kas spēj atpazīt zvaigznes un pēc tām…

Dzīvā senatne

Publicēts: 9.06.2008
Mikrobi sastāda aptuveni 1/3 daļu no Zemes biomasas. Tikai aptuveni 8000 ir daudz maz izpētīti. Tiek uzskatīts, ka uz Zemes kopumā dzīvo 3 000 000 mikroorganismu. Zināmo baktēriju klāstu ir papildinājusi suga, kas vairāk kā 120 000 gadus dzīvo Grenlandes ledājā aptuveni 3 km dziļumā.

Dzīve pazemē

Publicēts: 27.05.2008
Dzīve uz Zemes nav viegla, jo īpaši nesen atrastajām baktērijām, kas dzīvo aptuveni 1,6 km zem jūras pamata netālu no Kanādas krastiem. Lai cik tas izklausītos dīvaini, šīs dzīvās būtnes spēj ne tikai izturēt 100 grādus pēc Celsija, bet arī sekmīgi vairoties un izplatīties. Šādi ekstrēmisti uz Zemes liek zinātniekiem cerēt, ka uz Marsa iespējams dzīvo…

Zemes bojājeja 2

Publicēts: 23.04.2008
2008. gada sākumā jau rakstījām, ka Zeme ies bojā ugunīgās Saules liesmu apkampienos. Jaunākie pētījumi rāda, ka Zeme varētu tikt iznīcināta jau daudz ātrāk, saduroties ar Marsu vai Merkuru.

Ķirši kosmosā

Publicēts: 22.04.2008
Šogad starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS) tiks pieslēgta un pilnībā nokomplektēta Japānas kosmosa aģentūras (JAXA) laboratorija. Viens no pirmajiem eksperimentiem, kas tiks veikts šajā modulī, būs slavenākā un iemīļotākā japāņu koku sēklu pētīšana mikrogravitācijas apstākļos.

Ugunīgā Zemes aste

Publicēts: 22.04.2008
Vienreiz mēnesī, pilnmēness laikā Zemes pavadonis saskaras ar Zemes asti. Mierīgā virsma pārvēršas par elektriski lādētu un iespējams pat bīstamu vidi. Nākotnes Mēness iedzīvotājiem nāksies būt piesardzīgiem šajā laika periodā.

Uzmini, uz kuras planētas...

Publicēts: 16.04.2008
Apskatiet uzmanīgi rakstam pievienoto attēlu un mēģiniet uzminēt, uz kuras planētas vai pavadoņa tas ir fotografēts. Varētu it kā būt Marss, bet krāsas nav īstās? Varbūt Merkurs vai mums tuvākais Mēness? Turpiniet lasīt un uzzināsiet, uz kura no Saules sistēmas objektiem atrodami šie veidojumi.

Kritiskais punkts sasniegts

Publicēts: 8.04.2008
"Globālā sasilšana ir mīts", "Globālā sasilšana ir dabīgs process", "Globālo sasilšanu izraisa Saule" - šādus un līdzīgus apgalvojumus un paziņojumus presē var lasīt diezgan bieži. Dažkārt tie ir zinātnieku sarakstīti un šķiet ir visai uzticams avots. Vai tiešām mums nav jāsatraucas par globālo sasilšanu?

Celuloze uz Marsa!?

Publicēts: 1.04.2008
Zinātnieki nākuši klajā ar sensacionālu atklājumu. Mars Odyssey orbitālais kosmosa kuģis ir atradis sāls iegulas uz Marsa, zem kurām atrodas celuloze. Nosakot celulozes šķiedru vecumu, atklājās, ka tām ir aptuveni 250 miljons gadu. Celuloze ir viennozīmīgs pierādījums, ka uz Marsa reiz ir eksistējusi dzīvība.

Lielbritānijas lielākais metorīta krāteris atrasts

Publicēts: 31.03.2008
Oksfordas un Aberdīnas universitāšu zinātnieki ir atraduši lielāko meteorīta krāteri Lielbritānijas teritorijā. Ziemeļrietumu Skotijā, netālu no Ullapūlas pilsētas nokritis liels meteorīts.