Skābeklis pamet Zemi

Publicēts: 29.08.2008
Skābeklis nav nekāds kosmiskais kuģis, kas nupat startējis. Zemi un tās atmosfēru atstāj dzīvības gāze. Vai būtu jāsāk elpot taupīgāk? Varbūt laicīgi iepirkt skābekļa balonus? Vai sastādot zaļos augus lielākā daudzumā, mēs varētu sevi izglābt no nenovēršamās noslāpšanas?

Mākoņi visuma malā

Publicēts: 26.08.2008
Kad lidosiet kosmosā, noteikti rezervējiet vietu pie iluminatora. Nekad iepriekš nevar paredzēt ko izdosies saskatīt. Pavisam nesen SKS astronautiem izdevās novērot brīnišķīgos sudrabainos jeb naktī spīdošos mākoņus, kad kosmosa kuģis lidoja pāri Mongolijai 340 kilometru augstumā.

NASA pievēršas sliekām

Publicēts: 20.08.2008
Izdzirdot vārdu NASA, prātā nāk kosmosa kuģi, astronauti, Habla teleskopa brīnišķīgās bildes, bet ne jau nu sliekas un citi tārpi, kas dzīvo augsnē. Izrādās, ka NASA pievēršas arī tik nekosmiskām lietām kā augsnes izpēte. Iepazīstieties - projekts OMEGA!

Laikapstākļi ķīniešu gaumē

Publicēts: 16.08.2008
Cik gan bieži ir nācies bezspēcīgi dusmoties uz laikapstākļiem, kad gaidītās un vēlamās skaidrās debesis aizvelkas ar tumšiem mākoņiem un pēc neilga brīža sāk gāzt "kā pa Jāņiem". Cik gan daudz pasākumus ir izbojājusi pelēka un viendabīga mākoņu siena, no kuras rasina lietutelis. Cik gan daudz skaistu astronomisku notikumu ir gājis secen, jo tieši minūti…

Kas lācītim vēderā?

Publicēts: 5.08.2008
Mums ir Google Sky, Google Earth, Google Maps, Microsoft World Wide Telescope, kas spēj parādīt visumu un Zemes virsmu. Tagad būs arī vieta, kur paskatīties, kas tad Zemei vēderā. Rīt, 2008. gada 6. augustā 33. starptautiskā ģeoloģijas kongresa ietvaros, kas notiks Oslo, Norvēģijā, oficiāli tiks atklāts OneGeology projekts.

Čiksulubas krāteris

Publicēts: 4.08.2008
Milzīgas sadursmes paliekas šeit uz Zemes iespējams palīdzēs izprast Marsu. Tā uzskata NASA planetārā ģeoloģe Adriana Okampo, kas pēta Jukatānas pussalā esošo Čiksulubas krāteri, kuru, kā uzskata zinātnieki, radīja asteroīda sadursme ar Zemi pirms aptuveni 65 miljoniem gadu.

.. un nakti izgaismoja divi Mēneši

Publicēts: 30.07.2008
Zinātniskās fantastikas darbos, gan vizuālajā mākslā, gan literatūrā bieži tiek ainotas planētas, pār kurām uzaust divi vai vairāki dabīgie pavadoņi. Arī Saules sistēmā ir planētas, kurām ir vairāk kā tikai viens pavadonis. Vai tiešām Zeme ir tik apdalīta? Vai vienmēr ap to ir riņķojis tikai pelēkais un klusais Mēness?

Skābais meteorīta lietus

Publicēts: 29.07.2008
Pat pēc 60 gadiem tur vēl uz zemes guļ koki. Apauguši ar sūnām, lēnām trūdoši, kā mēmi liecinieki 1908. gada notikumam, kuru, kā izrādās, pavadīja apjomīgi skābie nokrišņi, kurus atklāja kūdras slāņu izpēte Tunguskas upes apvidū.

Zeme citplanētieša acīm

Publicēts: 20.07.2008
Kāda izskatītos Zeme no citplanētiešu redzesviedokļa, kad to kosmosa kuģis atrastos 50 miljonu kilometru attālumā? Lai to uzzinātu, nevajag veidot datorsimulāciju, bet gan noskatīties kosmosa kuģa Deep Impact uzņemto videomateriālu.

No kurienies nāk meteorīti?

Publicēts: 16.07.2008
Vai esat rokā turējuši debesu akmeni, kas nokritis uz Zemes? Vai vismaz tam pieskārušies? Kur gan tas ir pabijis, no kurienes atlidojis? Vai tas ir komētas, asteroīda vai varbūt citas planētas gabals? Akmens gabals, kas it kā ne ar ko īpašu neatšķiras no parasta akmens, ir Saules sistēmas veidošanās tiešs liecinieks, kas zinātniekiem spēj daudz pastāstīt…