ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zeme

Laikapstākļi ķīniešu gaumē

Laikapstākļi ķīniešu gaumē (2215/2)


Publicēts: 16.08.2008
Cik gan bieži ir nācies bezspēcīgi dusmoties uz laikapstākļiem, kad gaidītās un vēlamās skaidrās debesis aizvelkas ar tumšiem mākoņiem un pēc neilga brīža sāk gāzt "kā pa Jāņiem". Cik gan daudz pasākumus ir izbojājusi pelēka un viendabīga mākoņu siena, no kuras rasina lietutelis. Cik gan daudz skaistu astronomisku notikumu ir gājis secen, jo tieši minūti…
Kas lācītim vēderā?

Kas lācītim vēderā? (2369/1)


Publicēts: 5.08.2008
Mums ir Google Sky, Google Earth, Google Maps, Microsoft World Wide Telescope, kas spēj parādīt visumu un Zemes virsmu. Tagad būs arī vieta, kur paskatīties, kas tad Zemei vēderā. Rīt, 2008. gada 6. augustā 33. starptautiskā ģeoloģijas kongresa ietvaros, kas notiks Oslo, Norvēģijā, oficiāli tiks atklāts OneGeology projekts.
Čiksulubas krāteris

Čiksulubas krāteris (5180/3)


Publicēts: 4.08.2008
Milzīgas sadursmes paliekas šeit uz Zemes iespējams palīdzēs izprast Marsu. Tā uzskata NASA planetārā ģeoloģe Adriana Okampo, kas pēta Jukatānas pussalā esošo Čiksulubas krāteri, kuru, kā uzskata zinātnieki, radīja asteroīda sadursme ar Zemi pirms aptuveni 65 miljoniem gadu.
.. un nakti izgaismoja divi Mēneši

.. un nakti izgaismoja divi Mēneši (3264/2)


Publicēts: 30.07.2008
Zinātniskās fantastikas darbos, gan vizuālajā mākslā, gan literatūrā bieži tiek ainotas planētas, pār kurām uzaust divi vai vairāki dabīgie pavadoņi. Arī Saules sistēmā ir planētas, kurām ir vairāk kā tikai viens pavadonis. Vai tiešām Zeme ir tik apdalīta? Vai vienmēr ap to ir riņķojis tikai pelēkais un klusais Mēness?
Skābais meteorīta lietus

Skābais meteorīta lietus (5202/4)


Publicēts: 29.07.2008
Pat pēc 60 gadiem tur vēl uz zemes guļ koki. Apauguši ar sūnām, lēnām trūdoši, kā mēmi liecinieki 1908. gada notikumam, kuru, kā izrādās, pavadīja apjomīgi skābie nokrišņi, kurus atklāja kūdras slāņu izpēte Tunguskas upes apvidū.
Zeme citplanētieša acīm

Zeme citplanētieša acīm (5130/4)


Publicēts: 20.07.2008
Kāda izskatītos Zeme no citplanētiešu redzesviedokļa, kad to kosmosa kuģis atrastos 50 miljonu kilometru attālumā? Lai to uzzinātu, nevajag veidot datorsimulāciju, bet gan noskatīties kosmosa kuģa Deep Impact uzņemto videomateriālu.
No kurienies nāk meteorīti?

No kurienies nāk meteorīti? (3932/0)


Publicēts: 16.07.2008
Vai esat rokā turējuši debesu akmeni, kas nokritis uz Zemes? Vai vismaz tam pieskārušies? Kur gan tas ir pabijis, no kurienes atlidojis? Vai tas ir komētas, asteroīda vai varbūt citas planētas gabals? Akmens gabals, kas it kā ne ar ko īpašu neatšķiras no parasta akmens, ir Saules sistēmas veidošanās tiešs liecinieks, kas zinātniekiem spēj daudz pastāstīt…
Astronomi jūrā

Astronomi jūrā (3037/1)


Publicēts: 18.06.2008
Cik daudz dzīvniekus-astronomus jūs ziniet? Bites, kas orientējas pēc Zemes magnētiskā lauka. Putni, kas pēc Saules novietojuma spēj atrast ceļu uz ligzu. Ko mēs zinām par dzīvniekiem jūrās? Vai viņi ir draugos ar astronomiju? Izrādās, ka visparastākie roņi ir ļoti labi astronomi un zvaigžņotās debess pazinēji, kas spēj atpazīt zvaigznes un pēc tām…
Dzīvā senatne

Dzīvā senatne (2187/0)


Publicēts: 9.06.2008
Mikrobi sastāda aptuveni 1/3 daļu no Zemes biomasas. Tikai aptuveni 8000 ir daudz maz izpētīti. Tiek uzskatīts, ka uz Zemes kopumā dzīvo 3 000 000 mikroorganismu. Zināmo baktēriju klāstu ir papildinājusi suga, kas vairāk kā 120 000 gadus dzīvo Grenlandes ledājā aptuveni 3 km dziļumā.
Dzīve pazemē

Dzīve pazemē (2872/0)


Publicēts: 27.05.2008
Dzīve uz Zemes nav viegla, jo īpaši nesen atrastajām baktērijām, kas dzīvo aptuveni 1,6 km zem jūras pamata netālu no Kanādas krastiem. Lai cik tas izklausītos dīvaini, šīs dzīvās būtnes spēj ne tikai izturēt 100 grādus pēc Celsija, bet arī sekmīgi vairoties un izplatīties. Šādi ekstrēmisti uz Zemes liek zinātniekiem cerēt, ka uz Marsa iespējams dzīvo…
MĒNESS FĀZE