Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zeme

Derīga dzīvošanai par 82%

Derīga dzīvošanai par 82% (1855/1)


Publicēts: 8.02.2016
Nav ne mazāko šaubu, ka Zeme ir derīga dzīvošanai, jo mēs šeit esam. Kā būtu, ja to no desmitiem vai simtiem gaismas gadu liela attāluma aplūkotu citas civilizācijas astronomi? Vai tā joprojām izskatītos laba kandidāte? Rojs Bārnss no Vašingotna universitātes uzskata, ka Zeme būtu laba, bet ne lieliska, jo saņemtu tikai 82% pēc Bārnsa un viņa kolēģu…
Kad Zeme iznirst virs horizonta

Kad Zeme iznirst virs horizonta (2261/5)


Publicēts: 22.12.2015
"Attēls ir lielisks," teica Noa Petro no NASA Godārda Kosmisko lidojumu centra. "Zemes fotogrāfija atgādina slaveno "Zilo Pērli", kuru pirms 43 gadiem nofotografēja Apollo 17 misijas astronauts Harisons Šmits. Arī tur bija redzama Āfrika." Aplūkojot jaunāko NASA kosmiskā aparāta Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO) attēlu, atliek vien pievienoties Noa…
Polārblāzmas rada arī ātrs Saules vējš

Polārblāzmas rada arī ātrs Saules vējš (1666/2)


Publicēts: 12.10.2015
Oktobra sākums daudziem paliks atmiņā ar fantastiskajiem kāvu priekšnesumiem. Parasti ģeomagnētiskās vētras un ar to saistītās polārblāzmas ir koronālo masas izvirdumu sekas, kad milzīgi Saules matērijas mākoņi tiek izmesti no zvaigznes atmosfēras un pēc kāda laika sasniedz Zemi. Tomēr 2015. gada oktobra sākumā novērotās ziemeļblāzmas nebija saistītas…
Aļģu vētra Baltijas jūrā

Aļģu vētra Baltijas jūrā (2168/1)


Publicēts: 10.09.2015
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis Sentinel-2A orbītā tika nogādāts 2015.gada 23.jūnijā. Lai arī tas darbojas tikai dažas nedēļas, jaunākie attēli, kuros redzama aļģu ziedēšana Baltijas jūrā, liecina, ka primāri sauszemes novērojumiem paredzēto satelītu ne mazāk efektīvi varēs pielietot dažādās jūras novērošanas programmās.…
Tik ļoti svarīgais slāpeklis

Tik ļoti svarīgais slāpeklis (1794/4)


Publicēts: 4.09.2015
Zemes atmosfēra satur aptuveni 78% slāpekļa. Veicot Zemes novērojumus ar satelītiem, zinātnieki meklē metodes, ar kuru palīdzību varētu konstatēt slāpekļa klātbūtni uz tālām citplanētām. Šis elements ir ļoti svarīgs planētas apdzīvojamības indikators, jo slāpeklis sniedz netiešas norādes par spiedienu uz planētas virsmas. Ja planētas atmosfērā ir daudz…
LADEE atrod neonu Mēness atmosfērā

LADEE atrod neonu Mēness atmosfērā (1498/0)


Publicēts: 18.08.2015
Retinātajā Mēness atmosfērā NASA zonde LADEE ir konstatējusi neona klātbūtni. Šo cēlgāzi uz Zemes plaši izmanto apgaismojuma iekārtās, jo elektriskajā laukā neons spīd sarkanīgi oranžā tonī. Tā kā neons Zemes atmosfērā un garozā ir sastopams ļoti niecīgā daudzumā, tas ir arī dārgs, aptuveni 50 reizes dārgāks par hēliju. Protams, tas, ka neons ir atklāts…
Kombuča kosmosā

Kombuča kosmosā (1978/0)


Publicēts: 30.07.2015
Kombuča jeb tējas sēne ir dzēriens, kuram tiek piedēvētas brīnumlīdzekļa īpašības. Simbiotiskā baktēriju un sēņu kultūra fermentē saldinātu melno vai zaļo tēju, saražojot saldskābu dzērienu. Tagad šīs baktērijas ir nokļuvušas ārpus Zemes un atrodas Starptautiskajā kosmiskajā stacijā (SKS). Tomēr tējas sēne kosmiskajā stacijā atrodas ne tādēļ, lai astronauti…
Pazemes ūdens resursi apdraudēti

Pazemes ūdens resursi apdraudēti (1667/0)


Publicēts: 17.06.2015
Aptuveni trešā daļa no Zemes lielākajiem pazemes ūdens krājumiem tiek strauji iztukšoti. Jāņem vērā, ka šobrīd nav zināms, cik daudz ūdens šajos krājumos vēl ir atlicis. Tas nozīmē, ka liela daļa Zemes iedzīvotāju tērē ūdeni, nezinot, cik ilgam laikam tā vēl pietiks. Šādi secinājumi iegūti Kalifornijas universitātes (UCI) vadītajā pētījumā, kurā izmantoti…
Blāvajam zilajam punktam aprit 25!

Blāvajam zilajam punktam aprit 25! (1811/0)


Publicēts: 14.02.2015
Ja jūs nogurdina sārto sirsniņu, piemīlīgo amoriņu un citu ķiņķēziņu pārbagātība, kas virpuļo ap Valentīna dienu, piedāvājam aizvietot tos ar "Blāvā zilā punkta" fotogrāfiju, kas tapusi 1990. gada 14. februārī. Attēla autors ir NASA kosmiskais aparāts Voyager 1, kurš tobrīd atradās aptuveni 40 astronomisko vienību attālumā no Saules.
Grenlandē dzelzs laikmetu atnesa kosmoss

Grenlandē dzelzs laikmetu atnesa kosmoss (2119/0)


Publicēts: 20.01.2015
Pirms aptuveni pieciem līdz desmit tūkstošiem gadu debesīs virs Grenlandes bija vērojama iespaidīga ugunsbumba. Brāžoties cauri atmosfērai, milzīgais objekts sadalījās vairākos gabalos. Atlūzas tika izkaisītas Grenlandes ledājos Keipjorkas pussalā. Pēc dažiem tūkstošiem gadu, pateicoties šiem meteorītiem, Grenlandē sākās dzelzs laikmets, aptuveni 300…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE