Kā Mēness ražo ūdeni

Publicēts: 22.10.2009
Mēness ir kā liels sūklis, kas absorbē no Saules nākošās lādētās daļiņas. Šīs daļiņas mijiedarbojas ar skābekli, kas atrodas uz Mēness virsmas esošajos putekļos, veidojot ūdeni. Tā secinājuši zinātnieki, izanalizējot nu jau savu darbību beigušās Indijas zondes Chandrayaan-1 SARA instrumenta datus.

Atrod alu uz Mēness

Publicēts: 22.10.2009
Kaguya jeb Selene (JAXA) safotografētajos materiālos, iespējams, ir izdevies atrast alu uz Mēness. Tā kā savulaik arī uz Mēness ir plūdušas lavas straumes, iespējams, šī ir kāda lavas kanāla atvere.

Par ripojošajiem akmeņiem

Publicēts: 20.10.2009
Uz dienvidrietumiem no Roulanda krātera, kas atrodas uz Mēness neredzamās puses, atrodas vārdā nenosaukts krāteris, kura diametrs ir 15 kilometri. LRO zondei ir izdevies nofotografēt akmens bluķus, kas ripojuši lejup pa krātera nogāzēm.

Krātera medības uz gaisa spilvena

Publicēts: 18.10.2009
Arktikas dzīlēs, zem pabieza ledus slāņa slēpjas, iespējams, lielākais asteroīda krāteris uz Zemes. To 1960tajos gados atklāja Džons Halls. Šo reģionu izpētīt ir ļoti grūti, tādēļ zinātniekiem palīgā nāk īpašs transportlīdzeklis uz gaisa spilveniem.

LCROSS attēlos redzams putekļu mākonis

Publicēts: 17.10.2009
LCROSS, kurš sekoja Centaur raķetei un vēlāk ietriecās Cabeus krāterī, deviņi instrumenti ir veiksmīgi nofotografējuši visas Centaur raķetes sadursmes fāzes - sadursmes uzliesmojumu, sacelto putekļu mākoni un Centaur krātera izveidošanos.

Kosmiskais vandālisms

Publicēts: 17.10.2009
2009. gada 25. septembrī Kanādā, Ontario provincē tika ziņots par spožu ugunsbumbu. Zinātnieki aicināja atsaukties cilvēkus, lai ziņotu ne tikai par novērojumiem, bet arī par iespējamo meteorītu atradumiem. Pirmais fragments ir jau atradies!

Atrasts lielākais krāteris uz Zemes

Publicēts: 16.10.2009
Netālu no Indijas krastiem atklāts, iespējams, lielākais sadursmes krāteris uz Zemes. Ja atradums apstiprināsies, iespējams tieši šī sadursme izrādīsies vainīga dinozauru izmiršanā pirms 65 miljons gadiem.

Undulatus asperatus

Publicēts: 11.10.2009
Undulatus asperatus ir reti ieraugāms mākoņu paveids. 2009. gadā tika ierosināts pievienot šo neparasto atmosfēras fenomenu Starptautiskajā mākoņu atlasā. Iepriekšējais mākoņu tips, kas šajā atlasā tika pievienots 1951. gadā, ir cirrus intortus jeb spalvmākoņi.

Svešie Mono ezerā

Publicēts: 6.10.2009
Ja jums kādreiz izdodas pabūt Josemitas nacionālajā parkā, nepalaidiet garām izdevību pastaigāt gar Mono ezera krastiem. Tālumā redzamie Sjerra Nevadas kalni tikai papildina dabas mežonīgo skaistumu. Gadījumā, ja dubļainajā piekrastē satiksiet ģeomikrobioloģi Felisu Volfu-Simonu, pajautājiet viņai par svešajiem, kas, iespējams, mitinās zem jūsu kājām.

Ūdens uz Mēness esot

Publicēts: 24.09.2009
Trīs dažādas zondes ir apstiprinājušas, ka ūdens uz Zemes pavadoņa ir. Tas nav atrasts dziļos un Saules neapspīdētos krāteros vai pazemē. Iegūtie dati liecina, ka nelielā koncentrācijā ūdens eksistē uz Mēness virsmas kā hidroksila vai ūdens molekulas.