Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zeme

Pēdējie izdzīvojušie

Pēdējie izdzīvojušie (519/0)


Publicēts: 17.07.2017
Gauskāji ir mikroskopiski dzīvnieki ar astoņām kājām. Jaunākie pētījumi liecina, ka tie varētu pārdzīvot dažnedažādas kosmiskās katastrofas, tai skaitā Zemes sadursmi ar milzu asteroīdu un gamma staru uzliesmojumu, un pastāvēt miljardiem gadu, iespējams, daudz ilgāk nekā cilvēks. Pēdējā laikā ir daudz pētījumu par cilvēces iespējamo likteni, ja Zemei…
Titānik, sargies!

Titānik, sargies! (646/0)


Publicēts: 13.07.2017
Beidzot tas ir noticis! Visi, kuri sekoja Larsena C šelfa aisberga veidošanās procesam, var priekā palēkties - viens no vēsturē lielākajiem aisbergiem ir veiksmīgi atšķēlies, uz visiem laikiem pārveidojot Antarktīdas pussalas kontūru. Pirmā plaisa parādījās pirms daudziem desmitiem gadu. Līdz pat 2014.gadam šķita, ka situācija ir stabila, bet tad minētā…
Superdārzenis kartupelis varētu augt pat uz Marsa

Superdārzenis kartupelis varētu augt pat uz Marsa (688/4)


Publicēts: 9.03.2017
Marks Vatnejs parādīja, ka kartupeļus uz Marsa audzēt var - vajag nedaudz mēslus, ūdeni un veiksmi. Tā kā šis personāžs sastopams zinātniskajā fantastikā, realitātē neviens kartupeļus uz Marsa audzējis nav. Gandrīz... jo Starptautiskajā Kartupeļu centrā (CIP), kas atrodas Peru, tiek veikti eksperimenti, kuru ietvaros kartupeļi tiek audzēti Marsa videi…
Diennakts uz Zemes kļūst garāka

Diennakts uz Zemes kļūst garāka (808/0)


Publicēts: 8.12.2016
Fantastiski! Beidzot mums būs vairāk laika, lai paspētu visu iecerēto. Nāksies gan nedaudz apbēdināt tos, kas neplāno dzīvot miljoniem gadu, jo pēdējo 27 gadsimtu laikā vidējais pieaugums ir 1,8 milisekundes gadsimtā, kas nozīmē, ka Zemes diennakts par veselu minūti kļūs garāka 3,3 miljons gados. Pētījumā, kuru veica Lielbritānijas zinātnieki, izdevās…
Gancedo meteorīts

Gancedo meteorīts (1066/0)


Publicēts: 14.09.2016
Argentīnā, Čako provincē, 1078 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Buenosairesas ir atrasts ļoti iespaidīgs meteorīta kandidāts. Ar 30 800 kilogramiem tas noteikti ierindosies starp līdz šim lielākajiem zināmajiem. Lai noteiktu precīzi, kuru vietu piešķirt šim smagsvaram, zinātnieki veikts tā atkārtotu svēršanu. Visticamāk, ka meteorīts, kam neformāli…
Radioaktīvie nokrišņi

Radioaktīvie nokrišņi (834/0)


Publicēts: 23.04.2016
Starptautiska zinātnieku komanda ir atradusi pierādījumus, ka netālu no Saules sistēmas ir sprāgušas vairākas pārnovas, kuru radioaktīvie nokrišņi ir nolijuši pār Zemi. To pēdas - radioaktīvo dzelzs izotopu (Fe-60) ir izdevies konstatēt nogulumiežos un Zemes garozas paraugos, kas iegūti Klusā, Atlantijas un Indijas okeānu dzīlēs.
Solanum watneyi

Solanum watneyi (978/0)


Publicēts: 26.02.2016
Slavenais kartupeļu audzētājs un biologs Marks Vatnejs tagad ir iemūžināts arī botānikas grāmatās, jo viņa vārdā ir nosaukts kāds savvaļas tomātu pārstāvis, kas pieder pie nakteņu dzimtas un aug Austrālijas ziemeļos - sausos un skarbos apstākļos.
Derīga dzīvošanai par 82%

Derīga dzīvošanai par 82% (1214/1)


Publicēts: 8.02.2016
Nav ne mazāko šaubu, ka Zeme ir derīga dzīvošanai, jo mēs šeit esam. Kā būtu, ja to no desmitiem vai simtiem gaismas gadu liela attāluma aplūkotu citas civilizācijas astronomi? Vai tā joprojām izskatītos laba kandidāte? Rojs Bārnss no Vašingotna universitātes uzskata, ka Zeme būtu laba, bet ne lieliska, jo saņemtu tikai 82% pēc Bārnsa un viņa kolēģu…
Kad Zeme iznirst virs horizonta

Kad Zeme iznirst virs horizonta (1563/5)


Publicēts: 22.12.2015
"Attēls ir lielisks," teica Noa Petro no NASA Godārda Kosmisko lidojumu centra. "Zemes fotogrāfija atgādina slaveno "Zilo Pērli", kuru pirms 43 gadiem nofotografēja Apollo 17 misijas astronauts Harisons Šmits. Arī tur bija redzama Āfrika." Aplūkojot jaunāko NASA kosmiskā aparāta Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO) attēlu, atliek vien pievienoties Noa…
Polārblāzmas rada arī ātrs Saules vējš

Polārblāzmas rada arī ātrs Saules vējš (1224/2)


Publicēts: 12.10.2015
Oktobra sākums daudziem paliks atmiņā ar fantastiskajiem kāvu priekšnesumiem. Parasti ģeomagnētiskās vētras un ar to saistītās polārblāzmas ir koronālo masas izvirdumu sekas, kad milzīgi Saules matērijas mākoņi tiek izmesti no zvaigznes atmosfēras un pēc kāda laika sasniedz Zemi. Tomēr 2015. gada oktobra sākumā novērotās ziemeļblāzmas nebija saistītas…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE