ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigzne, miglājs, zvaigžņu kopa, galaktika


Publicēts: 3.04.2008

Kosmosa izpētes vēsturē ir zināmi vairāki gadījumi, kad komētas ir izrādījušās miglāji, miglāji pārtapuši par galaktikām. Bet nav daudz tādu objektu, kas ir pabijuši gan zvaigznes, gan miglāja, gan zvaigžņu kopas statusā. Pēdējie dati liecina, ka šis objekts var iegūt pat galaktikas statusu.

Ziemeļu puslodē par skaistāko zvaigžņu kopu uzskata M13. Dienvidu puslodē šo statusu ir ieguvusi Omega Centauri. Omega Centauri ir saskatāma ar neapbruņotu aci. Šī zvaigžņu kopa atrodas tikai 17 000 gaismas gadu attālumā. Tumšās debesīs tā ir gandrīz tikpat liela kā pilns Mēness.

Pirmo reizi Omega Centauri parādās Ptolomeja zvaigžņu katalogā kā parasta zvaigzne. 1677. gadā Edmunds Halejs to klasificē kā miglāju. 1830ajos gados angļu astronoms Džons Heršels atklāj, ka Omega Centauri ir lodveida zvaigžņu kopa. Šobrīd, balstoties uz jaunāko atklājumu, zinātnieki domā, ka Omega Centauri jāpiešķir pundurgalaktikas statuss.

Lodveida zvaigžņu kopa sastāv no salīdzinoši vecām zvaigznēm, kuras kopā satur gravitācijas spēki. Šī tipa kopas parasti ir sastopamas daudzu galaktiku nomalēs. Omega Centauri ir "baltais zvairbulis" lodveida zvaigžņu kopu vidū, jo tā rotē daudz ātrāk nekā vajadzētu, tās forma ir vairāk saplacināta un to veido vairāku paaudžu zvaigznes, atšķirībā no lielākā vairuma kopu, kurās sastopamas tikai viena vecuma zvaigznes. Interesanti ir arī tas, ka Omega Centauri masa ir vismaz 10 reizes lielāka kā citām lielākajām zvaigžņu kopām. Tās masa ir nelielas galaktikas apmēros.

Jaunākie dati, kas iegūti, izmantojot Habla teleskopu un Gemini observatoriju, šim dīvainību sarakstam ir pievienojuši vēl vienu - melno caurumu zvaigžņu kopas centrā. Zinātniekiem, kas jau agrāk uzskatīja, ka Omega Centauri ir pundurgalaktika, šis atklājums ir kā medusmaize. Melnā cauruma masa tiek pielīdzināta 40 000 Sauļu masai.

Šobrīd zinātnieki uzskata, ka Omega Centauri savu patreizējo izskatu ieguvusi pēc sadursmes ar Piena ceļa galaktiku. Negadījumā pundurgalaktika zaudēja ārējās zvaigznes.

"Pētījuma rezultāti parāda, ka ir sastopami dažāda izmēra melnie caurumi, sākot no supermasīviem līdz pavisam maziem, kas veidojas aizejot bojā zvaigznei. Iespējams mēs esam uz negaidīta atklājuma sliekšņa melno caurumu izveides teorijā. Vidēja izmēra melnais caurums, kāds atrodas Omega Centauri centrā, varētu būt supermasīva melnā cauruma aizmetnis," skaidroja Eva Nojola no Maksa Planka institūta Vācijā.

Iespējams noskatīties video failu par Omega Centauri.

ESA/Hubble

Komentāri

  1. dzimmijs13 tieši 13.12.2008 domāja šādi:

    -Negadījumā pundurgalaktika zaudēja ārējās zvaigznes. -
    Tātad pirms tam viņa varēja būt kā normāla spirāle, kas normāli griezās ap vidēji normālu melno caurmu centrā. Tātad - melnie caurumi galaktiku centros ir vitāli nepiesiešami, savādāk galaktikai čau, zvaigznes ar vai bez sistēmām aizvandītos kur kurā, un tad arī dzīvībām uz planētu sistēmām čau, būtu haotiskas un neprognozējamas zvaigžņu sadursmes. Ok, intresanti, vai kāds grandiozs putekļu miglājs savācās kopā, rotējot saķepina melno caurumu, kurš iegriež sistēmu kurā rodas zvaigznes, vai zvaigznes rotējot centrālās zvaigznes saspiež tā ka izveido melno caurumu? Supermasīvie galaktiku centra melnie caurumi taču nevarētu būt izveidojušies klasiskā ceļā kā mazie, kad zvaigzne eksplodē un kolapsē? Kaut gan - mēs taču dzīvojām otrās paaudzes galaktikā, tad tomēr iespējams ka sākotnējās, jaunās milzu (kaut kur lasīju, ka pirmās zvaigznes esot bijušas grandiozas)zvaigznes kolapsējušas, tādā veidā formējot šodienas galaktikas. Labi, tumša man visa tā bilde! Lasen, apgaismo!
    Nu jā, un tad var iznākt ka veidojums ko sauc par galaktiku sienu, ir tikai gabals no miljardu miljardu galaktiku veidotās kopu spirāles, kas rotē ap tāāāāādu melno caurumu, un tas arī nosacīti būtu mūsu visums. Visuma galaktika, vai. Protams, ja jau galaktikas ri miljardiem, tad arī visumu var būt miljardiem, kas savukārt rotē... ai, labi, pietiek, labāk jāiet strādāt!

  2. Lasens tieši 13.12.2008 domāja šādi:

    Nu jaa,galaktikas centraa ir vislielakaa gravitacija uz kurieni visi dodas tuseeties :) tas ir tapat kad Tu nomazgajies vannaa un pec tam izrauj aizbazni...

  3. cydonia tieši 13.12.2008 domāja šādi:

    var iznākt ka veidojums ko sauc par galaktiku sienu, ir tikai gabals no miljardu miljardu galaktiku veidotās kopu spirāles, kas rotē ap tāāāāādu melno caurumu, un tas arī nosacīti būtu mūsu visums.

    iespējams, mēs esam pārāk tuvredzīgi, bet pagaidām par to nekas neliecina. jā, mēs esam pamanījuši pirmo megaizmēru procesu - "tumšo plūsmu", bet arī tas pagaidām neierakstās klasiskā riņķveida kustībā "kaut kas ap kaut ko".

    atvari griežas, bet upei pie kājas.

  4. Lasens tieši 13.12.2008 domāja šādi:

    >cydonia,kapee Tu neieej Nibiru sadalja? Bailes vai?

  5. mincis tieši 3.04.2014 domāja šādi:

    Un pats briesmīgākais ir tas, ka pat Lasens nevar noteikt, vai viss apkārt notiekošais ir subjektīvā realitāte, vai pa sensoru ieejām ievadīta informācija, kamēr pats gulj želejas gultiņā un ražo enerģiju.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!