Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Žilbinoša pat 12 miljardu gadu vecumā (917/0)


Publicēts: 17.11.2013

Šis daudzkrāsaino zvaigžņu juceklis ir lodveida zvaigžņu kopa Mesjē 15, kas atrodas aptuveni 35 000 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā. Žilbinošajā veidojumā mājo vairāk nekā 100 000 zvaigžņu un, iespējams, tā centrā slēpjas reta tipa melnais caurums. M15 ir viena no vecākajām lodveida zvaigžņu kopām, kuras vecums varētu būt aptuveni 12 miljardi gadu.

Habla teleskopa fotografētajā attēlā sajaukušās gan karstās zilās zvaigznes, gan vēsākās dzeltenās. Kopas centra virzienā zvaigžņu blīvums pieaug. M15 ir viena no blīvākajām zvaigžņu kopām, kuras masa ir koncentrēta centra virzienā.

Tomēr mirdzošā lodīte slēpj sevī dažus noslēpumus. 2002. gadā astronomi pētīja M15 ar Habla teleskopu un atklāja, ka kopas centrā mitinās kaut kas tumšs un noslēpumains. Tas varētu būt tumšo neitronu zvaigžņu sakopojums vai arī vidējas masas melnais caurums. Ticamāka šķiet iespēja, ka  M15 centrā atrodas melnais caurums, kā tas ir masīvās lodveida zvaigžņu kopas Mayall II gadījumā.

Lodveida zvaigžņu kopa ir sfēriska zvaigžņu grupa, kas riņķo ap galaktikas kodolu. Piena Ceļa galaktikai ir zināmi aptuveni 150 šādi pavadoņi. Lodveida zvaigžņu kopās mājo vienas no vecākajām zvaigznēm Visumā.

Vidējas masas melnie caurumi varētu veidoties, saplūstot vairākiem zvaigžņu masas melnajiem caurumiem vai arī saduroties vairākām masīvām zvaigznēm blīvās zvaigžņu kopās. Pastāv arī versija, ka tie ir veidojušies Lielā Sprādziena laikā. To masa ir kaut kur pa vidu starp zvaigžņu masas melnajiem caurumiem un supermasīvajiem melnajiem caurumiem, kas mājo galaktiku centros.

Šajā neparastajā lodveida zvaigžņu kopā atrodas vēl viens objekts - planetārais miglājs Pease 1. Šī bija pirmā lodveida zvaigžņu kopa, kurā tika atrasts šāda tipa miglājs. Pēc tam arī citās lodveida zvaigžņu kopās (Mesjē 22, NGC 6441 un Palomar 6) tika atklāti planetārie miglāji. Tā kā to mūžs ir visai īss, kā arī tie veidojas zemas vai vidējas masas zvaigžņu dzīves noslēgumā, kas nav tipiskākais zvaigžņu paveids lodveida zvaigžņu kopās, planetārie miglāji šī tipa kopās nav sastopami pārāk bieži. Habla teleskopa fotografētajā attēlā planetārais miglājs redzams pa kreisi no kopas centra kā spožs, zils, sfērisks objekts.

Space Telescope

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE