Tilts no pagātnes uz tagadni
Publicēts: 8.09.2016
Terzan 5 ir neparasta lodveida zvaigžņu kopa, kas atrodas aptuveni 19 000 gaismas gadu attālumā Strēlnieka zvaigznājā. To 1968.gadā atklāja franču astronoms Agops Terzans. Itāļu astronoma Frančesko Feraro vadītā pētnieku komanda noskaidroja, ka šī lodveida zvaigžņu ir īpaša ar to, ka tajā mīt divas dažādas zvaigžņu populācijas, kas atšķiras ne tikai ar ķīmisko sastāvu, bet arī ar vecuma starpību, kas ir aptuveni 7 miljardi gadu. Vecākās zvaigznes ir aptuveni 12 miljardus gadu vecas, bet jaunākās - 4,5 miljardus gadu vecas.
Krasi atšķirīgais vecums norāda, ka zvaigžņu veidošanās Terzan 5 nav notikusi nepārtraukti, bet gan divos, laikā nodalītos etapos.
"Tas nozīmē, ka Terzan 5 pirmsākumos bija milzīgas gāzu rezerves, lai resursu pietiktu otrās paaudzes zvaigznēm. Tam bija jābūt vismaz 100 miljonus reižu masīvākam nekā Saule," skaidroja Pētījuma līdzautors Dāvids Masari no Groningenas universitātes Nīderlandē.
Šīs neparastās īpašības liecina, ka Terzan 5 varētu būt lieliska fosilija no Piena Ceļa pirmsākumiem. Šobrīd tiek uzskatīts, ka galaktiku veidošanās notika, saplūstot un mijiedarbojoties milzīgiem gāzu un zvaigžņu mākoņiem. Tā radās Piena Ceļa galaktikas sākotnējais centrālais sablīvējums.
"Mēs uzskatām, ka mūsu galaktikā dažas šo gāzu mākoņu atliekas ir relatīvi labi saglabājušās līdz mūsdienām," teica pētījuma vadītājs Frančesko Feraro no Boloņas universitātes Itālijā. "Šādas galaktiskās fosilijas ļauj astronomiem rekonstruēt Piena Ceļa vēsturi."
Lai arī Terzan 5 ir neparasta lodveida zvaigžņu kopa, zvaigznes, kuras tur mājo, ir līdzīgas tām, kuras sastopamas centrālajā sablīvējumā. Tādejādi ir pamats domāt, ka Terzan 5 ir viens no senākajiem Piena Ceļa būvniecības izejmateriāliem.
ESO, Space Telescope
Komentāri
