Piena Ceļa arheooloģiskie izrakumi
Publicēts: 26.11.2009
Astronomiem ir izdevies caurskatīt galaktikas centrālo paresninājumu, kur miljoniem zvaigžņu ieskauj centru, atklājot neparastu zvaigžņu sajaukumu, kas pazīstams kā zvaigžņu grupa Terzan 5. Galaktikas "arheologi" atzīst, ka šāds sakopojums nekad agrāk nav novērots.
Tā specifiskās īpašības liek domāt, ka Terzan 5 patiesībā ir viens no galaktikas pirmatnējiem celtniecības blokiem, kāda atlieka no protogalaktikas, kas apvienojusies ar Piena Ceļu tā agrīnajos vēstures posmos.
"Piena Ceļa vēsture ir ierakstīta tā visvecākajos fragmentos - lodveida zvaigžņu kopās un citās zvaigžņu sistēmās, kas pieredzējušas mūsu galaktikas attīstību no pašiem pirmsākumiem," pastāstīja Frančesko Ferraro no Boloņas universitātes. "Mūsu pētījums atvēra vēl vienu logu uz mūsu galaktikas pagātni."
Gluži tāpat kā arheologi, kas rokas pa putekļiem, meklējot civilizācijas vēstures gabaliņus, astronomi "izrakās" cauri biezajiem starpzvaigžņu mākoņiem, kas aizsedz Piena Ceļa galaktikas centrālo daļu, atklājot neparastu kosmosa reliktu.
Pētījuma objekts ir zvaigžņu kopa Terzan 5. Jaunākie novērojumi liecina, ka, atšķirībā no parastajām lodveida zvaigžņu kopām, šajā nav tikai zvaigznes, kuras dzimušas vienā laikā. Terzan 5 zvaigznes ir radušās vismaz divos etapos, no kuriem agrākais periods bijis pirms aptuveni 12 miljardiem gadu, bet jaunākais - pirms 6 miljardiem gadu.
"Piena Ceļa galaktikā ir zināma tikai vēl viena zvaigžņu kopa ar tik sarežģītu zvaigžņu veidošanās vēsturi - Omega Centauri," teica Emanuēle Dalesandro. "Šī ir pirmā reize, kad mēs šādu objektu novērojam centrālajā galaktikas daļā."
Galaktikas centrālais sabiezējums ir astronomiskajiem novērojumiem visnepateicīgākais reģions. Tikai infrasarkanā starojuma teleskopi spēj palūkoties cauri putekļu mākoņiem un atklāt tajos apslēptos dārgumus. "Tas or tikai pateicoties ESO izcilajiem instrumentiem, kas uzmontēti uz Ļoti lielā teleskopa (VLT)," piebilda pētījuma līdzautore Barbara Lanconi. "Tikai pateicoties tiem, mēs varējām izkliedēt miglu un ieraudzīt galaktikas centrālo daļu jaunā gaismā."
Instruments, kas ir šī atklājuma pamatā, ir Multikojugētais adaptīvās optikas demonstrātors jeb MAD. Tas ļauj iegūt ļoti detalizētus infrasarkanā starojuma attēlus, izmantojot VLT teleskopu. Var teikt, ka MAD jau in nākamās paaudzes adaptīvās optikas instruments.
ESO
