Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Meža Pīļu bariņš debesīs (975/0)


Publicēts: 7.10.2014

Izmantojot plaša lauka kameru, ar kuru aprīkots MPG/ESO 2,2 metru teleskops, kas atrodas Lasiljas observatorijā Čīlē, ir nofotografēta Meža Pīļu kopa, kas zināma arī kā M11 un NGC 6705. Šī kopa izceļas ar iespaidīgo zvaigžņu daudzumu tajā.

Mesjē 11 ir vaļējā zvaigžņu kopa  jeb galaktikas kopa, kas atrodas aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā Vairoga zvaigznājā, kas Latvijā redzams vasaras mēnešos. M11 1681. gadā atklāja vācu astronoms Gotfrīds Kirhs. Viņa izmantotajā teleskopā, kas atradās Berlīnes observatorijā, šī kopa atgādināja izplūdušu plankumu. Tikai 1733. gadā Viljamam Derhamam no Anglijas izdevās šajā kopā izšķirt atsevišķas zvaigznes. 1764. gadā Šarls Mesjē šo objektu pievienoja savam katalogam.

Šarls Mesjē bija komētu mednieks, kurš radīja katalogu, kurā tika ievietoti komētām līdzīgi objekti, kas bija fiksēti debesīs un tādejādi nebija uzskatāmi par komētām. Viņš vēlējās radīt palīglīdzekli galvenokārt pats sev, lai pastāvīgi netērētu laiku identificējot kārtējo komētu, kas galu galā izrādījās pavisam kaut kas cits. Meža Pīļu kopa šajā sarakstā iekļauta kā 11. objekts.

Vaļējās zvaigžņu kopas parasti atrodas spirālveida galaktiku spirāles zaros un neregulāro galaktiku blīvākajos reģionos. M11 ir viena no ar zvaigznēm bagātākajām un blīvākajām kopām. Aptuveni 20 gaismas gadu lielā apgabalā atrodas gandrīz 3000 zvaigznes.

Lodveida zvaigžņu kopas ir vēl viens zvaigžņu sakopojuma paveids, kurām raksturīgs vēl lielāks zvaigžņu blīvums un kurās ir simtiem tūkstošiem zvaigžņu. Šajās milzīgajās kopās lielākoties atrodas vecas zvaigznes.

Vaļējo zvaigžņu kopu izpēte sniedz ieskatu zvaigžņu evolūcijas procesos, jo šajās kopās esošās zvaigznes ir veidojušās no viena gāzu un putekļu mākoņa, tādēļ tās ir līdzīgas viena otrai, tās ir gandrīz viena vecuma, to ķīmiskais sastāvs ir ļoti līdzīgs. Praktiski visas vaļējās kopas zvaigznes atrodas vienādā attālumā no Zemes.

Jāatceras, ka zvaigžņu masa šādās kopās gan nav vienāda visām zvaigznēm. Tas nozīmē, ka masīvākās zvaigznes attīstās ātrāk nekā to mazāk masīvās "māsas". Tādejādi vienas kopas ietvaros var vērot zvaigznes dažādās attīstības stadijās. Piemēram, var noskaidrot, vai desmit miljonus gadus veca zvaigzne, kuras masa ir līdzīga Saules masai, attīstīsies savādāk nekā tāda paša vecuma zvaigzne, kuras masa ir uz pusi mazāka. Vaļējās zvaigžņu kopas ir kā milzīgas laboratorijas, kurās astronomi var praksē pārbaudīt izstrādātās teorijas.

Tā kā vaļējās zvaigžņu kopās zvaigznes nav savstarpēji saistītas pārāk cieši, atsevišķas zvaigznes gravitācijas mijiedarbības rezultātā samērā viegli var tikt izmestas no grupas. NGC 6705 ir gandrīz 250 miljonus gadus sena, kas nozīmē to, ka pēc dažiem miljoniem gadu Meža Pīles būs aizlidojušas kur nu kurā un saplūdušas ar pārējo zvaigžņu miljardiem.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE