Kad zvaigžņu vairāk kā kosmosa melnuma
Publicēts: 28.06.2011
Ar Habla teleskopa palīdzību ir izdevies nofotografēt ar zvaigznēm tik blīvi nosētu reģionu, ka šķiet to tur ir vairāk nekā kosmiskā "melnuma". Šajā ainā ir redzama arī lodveida zvaigžņu kopa Djorgovski 1, kura tika atklāta 1987. gadā.
Djorgovski 1 atrodas netālu no Piena Ceļa galaktikas centra, galaktikas kodola daļā. Ja mēs pieņemam, ka galaktika ir līdzīga pilsētai, tad kodols ir visaktīvākā pilsētas daļa centrā. Fakts, ka Djorgovski 1 atrodas tik tuvu šai vietai, izskaidro, kādēļ attēlā čum un mudž no zvaigznēm.
Lodveida zvaigžņu kopas veidojās Piena Ceļa galaktikas agrīnajos attīstības posmos. Tieši tādēļ tiek uzskatīts, ka tās ir kā atslēga daudziem galaktikas agrīnās attīstības jautājumiem. Djargovski 1 nav gan tas labākais izpētes materiāls, jo starp šo kopu un Zemi ir ļoti daudz materiāla, kas liedz iegūt precīzus datus. Papildus grūtības sagādā fakts, ka kopas zvaigznes ir visai blāvas. Pat visspožākās Djargovski 1 zvaigznes ir daudz vājākas nekā spožākās zvaigznes kodolā.
Ne mazāk problēmas rada jautājums, kuras no zvaigznēm pieder konkrētajai kopai, bet kuras nē. Lai atrisinātu šo mīklu, zinātnieki ļoti rūpīgi izpētīja šī apgabala zvaigžņu ķīmisko sastāvu. Līdzīgs sastāvs norāda, ka tām ir kopēja izcelsme. Ar šīs metodes palīdzību ir visai veiksmīgi izdevies atfiltrēt Djorgovski 1 zvaigznes no tām, kuras nepieder kopai.
Šo pētījumu rezultātā ir izdevies noskaidrot, ka lodveida zvaigžņu kopas pārstāves pārsvarā sastāv tikai no ūdeņraža un hēlija. Tās ir zvaigznes, kurām raksturīgs neliels smago elementu jeb metālu piejaukums. No visām zināmajām lodveida zvaigžņu kopām galaktikas centrālajos apgabalos Djorgovski 1 ir viena no tām, kurām ir vismazākais metālu piejaukums.
Space Telescope
