Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Iztrūkstošo zvaigžņu mīkla (935/0)


Publicēts: 21.11.2014

Lodveida zvaigžņu kopas ir milzīgi, sfēriski zvaigžņu sakopojumi, kas riņķo ap galaktikas centru, lai gan var atrasties ļoti tālu no tā. Agrāk tika uzskatīts, ka lodveida zvaigžņu kopā esošās zvaigznes ir veidojušās vienlaicīgi. Jaunākie pētījumi liecina, ka daudzas no Piena Ceļa galaktikas lodveida zvaigžņu kopām ir ar daudz sarežgītāku vēsturi, kā arī tajās ir skaidri nodalāmas vismaz divas zvaigžņu paaudzes. Jaunākie pētījumi, kuros izmantots Habla teleskops, šo neparasto Visuma iemītnieku mīklu tikai padziļina.

Šajos pētījumos tika analizētas lodveida zvaigžņu kopas nelielā galaktikā. Atklājās, ka kopas ir ļoti līdzīgas tām, kuras atrodamas Piena Ceļa galaktikā, attiecīgi arī izcelmei vajadzētu būt līdzīgai. Viena no vadošajām lodveida zvaigžņu kopu veidošanās teorijām paredz, ka šīs kopas atrodas vietās, kur ir daudz salīdzinoši vecu zvaigžņu. Ja Piena Ceļa galaktikā šim apgalvojumam var piekrist, tad nelielajā Krāsns sfēriskajā pundurgalaktikā šādu zvaigžņu daudz nav.

Tiek uzskatīts, ka lodveida zvaigžņu kopās aptuveni puse ir vienas paaudzes zvaigznes, kuras ir izveidojušās pirmās. Otro pusi veido otrās paaudzes zvaigznes, kurām raksturīgi dažādu ķīmisko elementu piejaukumi. Piemēram, šajās zvaigznēs slāpekļa koncentrācija ir 50 līdz 100 reizes lielāka nekā pirmās paaudzes zvaigznēs.

Piena Ceļa lodveida zvaigžņu kopās "piesārņoto" zvaigžņu proporcija ir lielāka nekā astronomi cerēja ieraudzīt. Tas nozīmē, ka liela daļa pirmās paaudzes zvaigžņu ir pazudušas. Vadošais skaidrojums paredz, ka kopās savulaik ir bijis daudz vairāk zvaigžņu, bet liela daļa pirmās paaudzes zvaigžņu kādā brīdī ir izmestas no kopas.

Šī ideja ir saprotama Piena Ceļa galaktikas kontekstā, kur šīs vecās zvaigznes var veiksmīgi paslēpties starp daudzajām līdzīga vecuma zvaigznēm, kas veido plašo halo. Tomēr fakts, ka līdzīgas kopas atrodamas pundurgalaktikā, kur šādu vecāku zvaigžņu praktiski nav, liek apšaubīt izmesto zvaigžņu ideju.

"Mēs zinām, ka Piena Ceļa galaktikas kopas ir daudz sarežģītākas nekā agrāk tika uzskatīts, un ir teorijas, kas to izskaidro. Lai pārbaudītu šīs teorijas par lodveida zvaigžņu kopu veidošanos, mums bija jānoskaidro, kas ir noticis citos apstākļos," skaidroja Sorens Larsons no Neimegenas universitātes Nīderlandē. "Agrāk mēs nezinājām, vai lodveida zvaigžņu kopās mazās galaktikās atrodas vairāku paaudžu zvaigznes, bet novērojumi skaidri parāda, ka tās tur ir."

Krāsns pundurgalaktikas novērojumi atklāja, ka šīs galaktikas lodveida zvaigžņu kopās arī atrodas otrās paaudzes zvaigznes ar ķīmisko elementu piejaukumu. Tas nozīmē, ka šīs kopas ir veidojušās līdzīgi tām, kuras atrodas Piena Ceļa galaktikā. Izmērot slāpekļa daudzumu, astronomi secināja, ka aptuveni pusei no šo kopu zvaigznēm ir raksturīga tāda pati slāpekļa koncentrācija kā Piena Ceļa galaktikas lodveida zvaigžņu kopās.

Tātad arī Krāsns pundurgalaktikas lodveida zvaigžņu kopā esošās pirmās paaudzes zvaigznes kādā brīdī tika izmestas no kopas un ir iejukušas pārējo vecāko zvaigžņu barā. Šīm kopām, ņemot vērā otrās paaudzes zvaigžņu daudzumu, vajadzēja būt vismaz desmit reižu masīvākām. Viss būtu lieliski, ja šajā pundurgalaktikā būtu pietiekami daudz veco zvaigžņu ārpus lodveida zvaigžņu kopām. To tur ir pārāk maz.

"Ja izmestās zvaigznes tur būtu, mēs viņas redzētu, bet neredzam!" piebilda Frenks Grundāls no Ārhusas universitātes Dānijā. "Mūsu vadošā veidošanās teorija nevar būt pareiza. Krāsns pundurkopā nav vietas, kur paslēpties šīm izmestajām zvaigznēm, tātad kopas pagātnē nevarēja būt īpaši lielākas."

Tas nozīmē, ka jaukto lodveida zvaigžņu kopu veidošanās vadošā teorija nav pareiza. Astronomiem nāksies domāt, kā šie noslēpumainie objekti, kas atrodami ne tikai Piena Ceļa galaktikā, ir radušies.

Space Telescope

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE