Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Atgriežoties pie beigām (48290/2)


Publicēts: 14.04.2008

Pavisam nesen zinātniekiem izdevās iegūt pirmos pierādījumus, ka lielākā lodveida zvaigžņu kopa Omega Centauri patiesībā ir pundurgalaktika, kas izdzīvojusi sadursmē ar Piena Ceļa galaktiku. Spitzera teleskopa jaunākie dati papildina zināšanas par šo dīvaino objektu.

Apvienojot uz Zemes novietoto teleskopu un Spitzera infrasarkano staru teleskopa datus, zinātnieki ir ieguvuši jaunas un pārsteidzošas noslēpumainās Omega Centauri pundurgalaktikas fotogrāfijas.

Omega Centauri, ja mēs vēl atceramies, ir pabijusi gan zvaigznes (Ptolomejs), gan miglāja (Halejs, 1677), gan lodveida zvaigžņu kopas (Heršels, 1830tie gadi) statusā. Pēdējā laikā arvien vairāk zinātnieku sliecas domāt, ka Omega Centauri ir pundurgalaktika, kas reiz sadūrusies ar Piena Ceļa galaktiku. Milzīgās katastrofas rezultātā galaktikas ārējās zvaigznes "savāca" Piena Ceļš. Tādēļ Omega Centauri izskatās pēc lodveida zvaigžņu kopas, lai gan tai nepiemīt raksturīgās īpašības.

 

Omega Centauri ir milzīga, vismaz 10 reizes lielāka kā lielākā zināmā zvaigžņu kopa. Atšķirībā no citām zvaigžņu kopām, Omega Centauri ir veidota no dažādu paaudžu zvaigznēm. Pēdējie novērojumi liecina, ka pundurgalaktikas centrā ir vidēja lieluma melnais caurums.

Spitzera un optisko teleskopu jaunākajā kombinētajā attēlā redzams, ka zilās, jaunākās zvaigznes atrodas lielākoties centrālajā daļā, savukārt vecākās - dzeltenās un sarkanās - atradušas sev mājvietu galaktikas nomalē.

Spitzera teleskopā novērotie sarkanie milži ir lielas, vecas un putekļainas zvaigznes. Zilie punktiņi ir daudz jaunākas, mūsu Saulei līdzīgas zvaigznes, kuras novēroja ar optisko teleskopu Blanco, kas ir 4 m teleskops Čīlē, Cerro Tololo observatorijā.

NASA

Komentāri

  1. antons Mikoss tieši 16.04.2008 domāja šādi:

    Kad tiksim vaļā no totalitārās dominējošās LS hipotēzes ar klauzālo Visuma izplešanos?

    Ir taču tik daudz pierādījumu par galaktiku un atsevišķu zvaigzņu kustību pretējos virzienos un sadursmēm!

    Visums varētu būt kaut kas līdzīgs nenoteiktības principa iemājojumam ar sadarbībām un attīstībām visos virzienos.

  2. mincis tieši 14.04.2014 domāja šādi:

    Visumam ir drīzāk šunveida uzbūve, kur novērojamā matērija ir tikai kondensācijas plēve (šūnas membrāna) uz tumšās matērijas un enerģijas šūnas virsmas. Šī teorija labi izskaidro kustību pretējos virzienos, izplešanās paatrinājumus un jautājumu, vai mc kaut kur parādās kā bc. Tas viss savukārt nav pretrunā ar LS teoriju.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE