#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigžņu kopas

Žilbinoša pat 12 miljardu gadu vecumā

Žilbinoša pat 12 miljardu gadu vecumā (1644/0)


Publicēts: 17.11.2013
Šis daudzkrāsaino zvaigžņu juceklis ir lodveida zvaigžņu kopa Mesjē 15, kas atrodas aptuveni 35 000 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā. Žilbinošajā veidojumā mājo vairāk nekā 100 000 zvaigžņu un, iespējams, tā centrā slēpjas reta tipa melnais caurums. M15 ir viena no vecākajām lodveida zvaigžņu kopām, kuras vecums varētu būt aptuveni 12 miljardi…
Visuma jaunās mākslinieces

Visuma jaunās mākslinieces (1630/0)


Publicēts: 14.11.2013
Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) astronomi ir nofotografējuši līdz šim labāko attēlu, kurā redzami zvaigžņu kopu NGC 3572 ieskaujošie putekļu un gāzu mākoņi. Fotogrāfijā redzams kā jaunās mākslinieces ir izzīmējušas gaisīgus burbuļus, spožus lokus un neparastus veidojumus, kurus dēvē par ziloņu snuķiem. Spožākās no zvaigznēm ir daudz masīvākas…
Ruprecht 147 palīdzēs pētīt Sauli un meklēt Zemei līdzīgas planētas

Ruprecht 147 palīdzēs pētīt Sauli un meklēt Zemei līdzīgas planētas (2909/0)


Publicēts: 27.06.2012
Astronomi ir noskaidrojuši, ka izkliedēta zvaigžņu kopa, kas ir zināma jau vairāk nekā 180 gadus, bet agrāk netika detalizēti pētīta, varētu tikt izmantota, lai pētītu Saulei līdzīgu zvaigžņu evolūciju un pilnveidotu Zemes tipa planētu meklēšanas metodes.
Lodveida zvaigžņu kopa M10

Lodveida zvaigžņu kopa M10 (4275/0)


Publicēts: 22.06.2012
Gluži tāpat kā daudzi citi pazīstami objekti naksnīgajās debesīs, arī lodveida zvaigžņu kopa M10 maz interesēja tās atklājēju. 18. gadsimta astronoms Šarls Mesjē klasificēja vairāk nekā 100 galaktiku un kopu, bet viņa primārais interešu objekts bija komētas. Tā laika teleskopos komētas, miglāji, lodveida zvaigžņu kopas un galaktikas izsktījās kā blāvi,…
Kad zvaigžņu vairāk kā kosmosa melnuma

Kad zvaigžņu vairāk kā kosmosa melnuma (3838/0)


Publicēts: 28.06.2011
Ar Habla teleskopa palīdzību ir izdevies nofotografēt ar zvaigznēm tik blīvi nosētu reģionu, ka šķiet to tur ir vairāk nekā kosmiskā "melnuma". Šajā ainā ir redzama arī lodveida zvaigžņu kopa Djorgovski 1, kura tika atklāta 1987. gadā.
Gamma starojums no Terzan 5

Gamma starojums no Terzan 5 (5710/0)


Publicēts: 27.06.2011
Ar H.E.S.S teleskopu sistēmas palīdzību zinātnieki ir atklājuši jaunu augstas enerģijas gamma staru avotu lodveida zvaigžņu kopas Terzan 5 virzienā. Tā kā šis avots visticamāk atrodas kopas nomalē, tas varētu būt pirmais gadījums, kad ir izdevies reģistrēt gamma starojumu no lodveida zvaigžņu kopas.
Kā piedzima Piena Ceļš

Kā piedzima Piena Ceļš (4595/0)


Publicēts: 25.06.2010
Astronomu grupai ir izdevies izpētīt Piena Ceļa galaktikas agrīnās attīstības fāzes. Zinātnieki no Bonnas universitātes un Maksa Planka radioastronomijas institūta Bonnā ir secinājuši, ka agrīnā galaktika dažu simtu miljonu gadu laikā no viendabīgas matērijas ir pārveidojusies par sadrumstalotu.
Pismis 24 titāni

Pismis 24 titāni (1619/0)


Publicēts: 17.04.2010
Vaļējā zvaigžņu kopa Pismis 24, kas atrodas miglāja NGC 6357 centrā, ir mājvieta daudzām milzu zvaigznēm. Šie zvaigžņu titāni, kuru masa vairāk kā 100 reizes pārsniedz Saules masu, meklējami Skorpiona zvaigznāja virzienā.
Kosmiskā roze

Kosmiskā roze (2707/0)


Publicēts: 19.03.2010
Jaunākajā WISE teleskopa attēlā redzams kosmisks rožu pumpurs, kurā plaukst jaunas zvaigznes. Šīs zvaigznes veido zvaigžņu kopu Berkeley 59 un attēlā redzamas pa labi no centra. Zvaigznes, kuras ir tikai dažus miljonus gadu vecas, palēnām atbrīvojas no putekļu mākoņa, kurā tās piedzimušas.
Svešo invāzija

Svešo invāzija (2205/0)


Publicēts: 26.02.2010
Svešos nemaz tik tālu nav jāmeklē. Izrādās, ka liela daļa zvaigžņu un zvaigžņu kopu, kuras varam vērot Piena Ceļa galaktikā, nemaz nav vietējās, bet gan iefiltrējušās no citām galaktikām.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE