Zvaigžņu salūts
Publicēts: 2.06.2009
Tās atmirdz ātri un brāzmaini, izgaismojot apkārtni uz īsu brīdi, lai pēc tam atkal apdzistu. Zvaigžņu dzimšanas process galaktikās nereti tiek salīdzināts ar salūtu - tik īss ir šis skaistais brīdis. Vismaz tā astronomi uzskatīja agrāk.
Šie gaistošie brīži ir tikai viena stāsta puse. Analizējot Habla teleskopa pundurgalaktiku fotogrāfiju arhīvus, astronomi ir atraduši pierādījumus, ka intensīva zvaigžņu veidošanās notiek visā galaktikā un ilgst vismaz 100 reizes ilgāk nekā tika uzskatīts agrāk.
"Mūsu pētījumu rezultāti parāda, ka zvaigžņu rašanās aktivitāte pundurgalaktikās notiek globālos mērogos," paskaidroja Kristena Makkvinna no Minesotas universitātes. "Šajās galaktikās ir sastopamas intensīvas zvaigžņu veidošanās "kabatas", kas izplatās pa visu galaktiku, līdzīgi kā saistītu salūta lādiņu virkne." Makkvinnas iegūtie dati liecina, ka vidējais intensīvas zvaigžņu dzimšanas process ilgst 200 līdz 400 miljons gadus.
Šis laika periods ir krietni vien ilgāks nekā astronomu agrāk izskaitļotie 5 līdz 10 miljoni gadu. "Viņi pētīja individuālas kopas, nevis visu galaktiku, tādēļ pieņēma, ka zvaigžņu veidošanās noris īsāku laika periodu," teica Makkvinna.
Tā kā pundurgalaktikas mūsdienās tiek uzskatītas par lielo galaktiku "celtniecības blokiem", tad zvaigžņu veidošanās ilgums ir svarīgs, lai izprastu galaktiku evolūcijas procesus.
"Astronomi ir ieinteresēti izprast galaktiku evolūcijas soļus," teica Makkvinna. "Šo mazo galaktiku izpēte, balstoties uz populāro teoriju, ka lielākās galaktikas veidojušās saplūstot mazākajām, ir ļoti svarīgs posms. Izprotot mazākās detaļas, kopaina būs apjaušama vieglāk."
Makkvinnas komanda pētīja Habla teleskopa ASC kameras arhīvā esošās trīs pundurgalaktiku - NGC 4163, NGC 4068 un IC 4662 - fotogrāfijas. To attālums no Zemes variē no 8 līdz 14 miljoniem gaismas gadu. Šis trio ir daļa no lielāka apjoma pētījuma, kurā iekļautas 18 tuvumā esošas pundurgalaktikas.
Izcilā Habla teleskopa izšķirtspēja un detalizācijas pakāpe ļauj izšķirt atsevišķas zvaigznes un noteikt to spožumu un krāsu, kas ir svarīgi kritēriji vecuma noteikšanā. Nosakot zvaigžņu vecumu, ir iespējams rekonstruēt to dzimšanas procesus.
NGC 4068 un IC 4662 galaktikās redzami aktīvi un spoži zvaigžņu veidošanās reģioni. NGC 4163 jaunākais zvaigžņu dzimšanas vilnis noticis pirms aptuveni 200 miljoniem gadu.
Astronomi analizēja blīvākus un retākus reģionus, mēģinot rekonstruēt zvaigžņu dzimšanas procesus. Izskatās, ka galaktikās zvaigžņu veidošanās parasti norit visai lēni, bet tad, kāds faktors, iespējams, mijiedarbība ar citu galaktiku, izraisa intensīvu zvaigžņu veidošanos visā galaktikā. Tā vietā, lai "ražotu" 8 zvaigznes 1000 gados, tās pāriet režīmā - 40 zvaigznes 1000 gados, kas ir ļoti liels skaitlis mazai galaktikai. Tipiskas pundurgalaktikas diametrs ir 10 000 līdz 30 000 gaismas gadi. Piena Ceļa galaktikas diametrs ir aptuveni 100 000 gaismas gadi.
Pirms aptuveni 300 līdz 400 miljoniem gadiem zvaigžņu veidošanās aizsākās galaktiku nomalēs. Pēc tam notika šī procesa migrācija uz galaktiku centriem. Šobrīd galaktiku NGC 4068 un IC 4662 iekšējos reģionos joprojām notiek zvaigžņu veidošanās.
Procesa kopējais ilgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem - gāzes daudzums galaktikā, tās izvietojums un blīvums, kā arī notikums, kas aizsācis zvaigžņu veidošanās procesu. Mijiedarbība vai saplūšana ar lielāku galaktiku izraisa daudz intensīvāku zvaigžņu veidošanos, nekā mijiedarbība ar mazāku sistēmu.
Makkvinna cer paplašināt pētījumus, apskatot vismaz 20 pundurgalaktikas. "Tuvumā esošo pundurgalaktiku, kurās mēs varam izšķirt individuālas zvaigznes, izpēte, palīdzēs mums izprast galaktikas tālākos visuma nostūros, kur zvaigžņu rašanās noritēja daudz intensīvāk, jo tajās bija vairāk gāzes."
Hubblesite
Komentāri
